Turpmākās sadaļas raksturo būtiskus soļus, kas nepieciešami ilgtspējīga pilsētas transporta plānošanas procesā. Pirmā sadaļa ”atbildība un organizācija” izskaidro, ka process var būt sekmīgs tikai tad, ja pastāv politiskās saistības un atbalsts kopā ar skaidri noteiktu atbildības sadali un darba metožu definēšanu.

Nākamās četras sadaļas pēta „politikas koordinēšanu, izmantojot dalībnieku sadarbību", "sadarbību starp ieinteresētām pusēm un iedzīvotāju līdzdalību”, „taisnīgumu un dzimumu vienlīdzību” un „kapacitātes veidošanu” un, cik lielā mērā kā plānošanas principi, tie ir būtiski priekšnosacījumi visiem SUT plānošanas un ieviešanas aspektiem.

Sekojošās četras sadaļas par „tvērumu un definīciju”, „sākotnējās situācijas izvērtējumu”, „vīziju” un „finanšu noteikšanu” ir faktiskā plānošanas procesa pamatelementi. Šie elementi veido sekmīga SUT plānošanas procesa pamatu, bez kuriem process un SUTP ieviešana nebūs iespējama.

Kāpēc
Transporta sistēmas pārveidošana pilsētā par ilgtspējīgu transporta sistēmu ir izaicinājumiem bagāts un laikietilpīgs process, kuru sistemātiski jāplāno un nepārtraukti jāpārvalda. Tam nepieciešama līdzdarbība un sadarbība starp tiem pilsētas pārvaldes departamentiem, kas tieši ietekmē vai kurus ietekmē transporta attīstība - jāiesaista ne tikai tiešie transporta plānošanas un pilsētas plānošanas departamenti, bet arī vides aizsardzības, ekonomikas un sociālās integrācijas departamenti. Skaidra organizatoriskā struktūra un atbildības sadalījums ir priekšnosacījumi sekmīgai un ilgtspējīgai pilsētas transporta pārveidošanai.


Kā
Uzsākot SUT plānošanas darbu ir jānozīmē „koordinators”, kuram ir jābūt autoritātei, spējai kontrolēt resursus, kā arī pietiekami daudz laika, lai vadītu un pārvaldītu starpsektoru darba grupu SUT plānošanas procesa gaitā. Starpsektoru SUTP darba grupā jāiesaista pārstāvji no pašvaldības pārvaldes galvenajiem departamentiem/iestādēm: transporta plānošanas, ēku plānošanas, nekustamā īpašuma, sociālo lietu, izglītības, tautsaimniecības lietu, vides aizsardzības, ilgtspējības departamenti/vienības utt.. Galvenās ārējās ieinteresētās puses, piemēram, pārstāvji no reģionālās pārvaldes vai kaimiņu pašvaldības var tikt uzaicināti uz īpašām sapulcēm ar darba grupu. Ieteikts ir nozīmēt atbildīgo vadošo amatpersonu, kas būtu atbildīga par politisko vadību saistībā ar SUT plānošanas darba administratīvajiem, finanšu un tehniskajiem aspektiem.

Svarīgi, lai SUT plānošanas darbam būtu politisks atbalsts. Ideāla būtu situācija, ja SUTP process tiktu ierosināts no politiskās vadības. Ieteicams iecelt vienu politisku pārstāvi, kuram ir atbildība un kurš būtu atbildīgs par SUTP darbu. Politiķa loma ir piedalīties SUTP vadīšanā, uzraudzīt mērķu sasniegšanu, nodrošināt starpposmu uzdevumu izpildi un rūpīgi sekot līdzi starpsektoru SUTP darba grupas darbam.

Visa SUT plānošanas procesa galvenais dokuments ir darba plāns. Tam jāietver vismaz SUTP procesa budžets, ieinteresēto pušu iesaistīšanās plāns, komunicēšanas plāns, kādā veidā tiks veikta izpēte un vākta informācija sākotnējās situācijas izvērtējumam, galveno starpposmu uzdevumu izpildes datumi, sanāksmju grafiks un pienākumu un atbildību apraksts, kas ir konkrēts SUTP plānošanas procesam.

Līdzdalības un sadarbības uzlabošana starp departamentiem ir priekšnosacījums gan SUTP veiksmīgai plānošanai, gan tā darbību ieviešanai. Starpsektoru SUTP darba grupa ir ne tikai šī uzlabojuma izejas punkts, bet arī viens no nepieciešamajiem mehānismiem, lai nodrošinātu procesa pēctecību.

Kontrolsaraksts
Galvenie elementi, lai uzsāktu procesu un starpsektoru darba grupu:
• SUTP darbam ir politisks lēmums un atbalsts
• SUTP darbam ir politisks pārstāvis, kurš aktīvi iesaistīts procesā
• Ir koordinators, kuram ir atbildība un resursi SUTP darba organizēšanai
• Galveno ieinteresēto departamentu pārstāvji regulāri piedalās darba grupas sanāksmēs un aktivitātēs un viņiem ir tiesības pieņemt lēmumus
• Starpsektoru darba grupas plāns ietver detalizētu informāciju par budžetu, aktivitātēm, mērķiem un atbildību

Kāpēc
Ilgtspējīgs pilsētas transports nav tikai pilsētas transporta vadība, kas tiek realizēta saskaņā ar ilgtspējības principiem – tam nepieciešams koordinēti dalībnieki, kas aptver politisko tēmu dažādību, tā, lai zemes izmantošana un telpiskā plānošana atbalstītu un sekmētu efektīvu pilsētas transporta sistēmu; jānodrošina efektīva kontrole pār transporta ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo sfēru; jābūt zināšanu kopumam attiecībā uz dažādu transporta veidu ietekmi uz veselību un drošību; tiek nodrošināta integrācija ar ilgtspējīgām attīstības stratēģijām, un notiek izglītošana un pieaug izpratne, ko nodrošina caurspīdīga informācijas apmaiņa, izmantojot informācijas tehnoloģiju atbalstu. Koordinācijas trūkums starp dažādām politikām, pilsētas departamentiem un ārējām organizācijām ir vērā ņemama problēma pilsētas transporta plānošanā daudzās pilsētās. Vislielākais izaicinājums SUT plānošanas procesā ir norādīt uz šo trūkumu.


Kā
Politikas koordinācija nodrošina to, ka dažādi politikas dokumenti un stratēģijas pilsētas, reģionālajā un valsts līmenī tiek koordinēti un ir saskaņoti. Tam nepieciešama sadarbības sistēma starp dažādiem pašvaldības departamentiem un citiem dalībniekiem. Ideālā gadījumā pilsētas politiku mērķi dažādās jomās ir pilnībā savienojami un saskaņoti ar ilgtspējīga pilsētas transporta mērķiem. Politikas, kas ir pretrunā vai traucē SUTP mērķu sasniegšanu, nepieciešams identificēt, pārrunāt un pat mainīt.

SUTP ir jāvieno visi transporta veidi un politikas sektori, kas ietekmē vai kurus ietekmē satiksme plānotās teritorijas ģeogrāfiskajā pārklājumā. Tas ietver nacionālos un reģionālos plānus, citus atbilstošus pilsētu visaptverošus plānus, transporta uzņēmumu un nodrošinātāja plānus/stratēģijas, kā arī, kas ir ne mazāk svarīgi, kaimiņu pašvaldību plānus. SUTP ir jānodrošina, ka transporta un mobilitātes mērķi ir integrēti korporatīvā visaptverošā plānošanā ar citiem sektoriem, bet, it īpaši, ar zemes izmantošanas un telpiskās plānošanas sektoriem, kā arī ar vides aizsardzības, sociālās integrācijas, ekonomiskās attīstības, drošības, veselības, izglītības un informācijas tehnoloģiju sektoriem.

Pašvaldības kontrolētā organizācijā departamentiem dažkārt pastāv politika un procedūras, kas ir pretrunā ar citu departamentu mērķiem vai ar ilgtspējīga pilsētas transporta mērķiem. Pirmais solis politikas koordinēšanā ir noteikt pastāvošās municipālās, reģionālās un valsts politikas, to mērķus, procedūras un noteikumus dažādos departamentos, kas ietekmē vai kuri tiek ietekmēti no pilsētas transporta. Pastāvošo, ar transportu saistīto plānu (politikas utt.) salīdzināšana un analīze norāda uz labu sākumu veiksmīgākai politikas integrācijai. Ļoti svarīgi ir norādīt atbildīgajiem departamentiem un iestādēm uz pretrunām plānos un politikās. Līdzīgi arī pilsētu politikām ir nepieciešama koordinācija ar reģionālajiem un nacionālajiem mērķiem un politikām. Nepieciešama sistēma, kas pārbaudītu „kā” un „vai” nākotnes plānošana un citi politikas lēmumi nebūs viens ar otru pretrunā.

Visi plāni, ko izstrādājušas NVO, skolas, vietējā mikrorajona grupas un uzņēmumi, ir jāiekļauj salīdzināšanas procesā. Nepieciešama detalizēta izpēte un pārrunas ar reģionālā un valsts līmenī ieinteresētām pusēm, lai iekļautu viņu politikas, plānus un procedūras salīdzināšanas procesā.

Nākamais solis ir caurskatīt un pārbaudīt mērķus un kritērijus (piemēram, ceļošanas pieprasījumu samazināšanās, atbalsts nemotorizētiem transporta veidiem, atbalsts enerģētiski efektīvam transportam, zemas izplūdes gāzes, ērta piekļuve transporta sistēmai visām pilsētnieku grupām, tīrs un efektīvs kravas transports) identificētajos dokumentos un salīdzināt tos ar ilgtspējīga pilsētas transporta mērķiem. Pārbaudīt, vai tie atbalsta vietējos SUTP mērķus vai ir pretrunā ar tiem, noteikt darbības, kādas ir jāveic, lai mainītu vai ietekmētu katru no pretrunā esošajiem mērķiem: apkopot šo darbību sarakstu rīcības plānā, kas apraksta, kā SUTP ir saistīts ar citiem politikas dokumentiem. Uzaicināt visas ieinteresētās puses un dalībniekus pārrunāt pretrunas, kuras atklājis rīcības plāns. Mēģināt vienoties par izmaiņām, kas tiks izdarītas plānos un politikās, par to, kas veiks izmaiņas un kad.

Šīs izmaiņas novērsīs pastāvošo politiku un plānu pretrunas un saskaņos ar ilgtspējīga pilsētas transporta mērķiem. Lai izmaiņas stātos spēkā, var paiet laiks, bet tās ir jāatbalsta politiskajai vadībai.


Kontrolsaraksts
• Politika un likumi, kas ietekmē transportu, ir identificēti un uzskaitīti
• Politika un likumi ir pārbaudīti, vai tajos nav pretrunas, un tie atbalsta ilgtspējīgu pilsētas transportu
• Politika un likumi, kuri ir pretrunā ar ilgtspējīga pilsētas transporta mērķiem, ir uzskaitīti
• Definēta konkrēta politiku hierarhija
• Pretrunīgie mērķi ir norādīti atbildīgiem lēmumu pieņēmējiem
• Pretrunīgie likumi un politika ir mainīti
• Reģionālie un nacionālie mērķi, kurus ietekmē pilsētu transports, ir noteikti
• Reģionālie un nacionālie likumi, kuri ietekmē pilsētu transporta jautājumus, ir noteikti
• Reģionālie un nacionālie likumi, kas ir pretrunā ar ilgtspējīga pilsētas transporta mērķiem, ir uzskaitīti
• Pastāv caurspīdība jautājumā par to, kādas vēl citas politikas vai plāni ir daļa no SUTP vai ir saistīti ar to

Kouvolas reģionā SUTP bija saistīts arī ar reģionālā, valsts līmeņa un ES politiku. „Mums politika detalizēti jāaplūko no sākuma līdz beigām, lai viss process būtu saskaņotāks un ietekmētu politiku un procesus, ko veidojuši reģionālā un valsts līmeņa dalībnieki”, piebilst Hannu Koverola, plānošanas vadītāja Kouvolas reģiona municipalitāšu federācijai.

„Ilgtspējīgs pilsētas transports ir viena no mūsu prioritātēm. Atbildīgās iestādes un organizācijas, kas pieņem lēmumus par finansējumu, arī spēlē izšķirošo lomu ieviešanas politikā. Municipalitāšu federācija vienā vai otrā veidā piedalās reģionālos projektos - gan kā eksperti, finansētājs vai koordinatori.”

Reģionālā transporta plāna rezultātā Kouvolā tika izveidota starpsektoru darba grupa. Darba grupā ir pārstāvji no Reģionālās padomes, Somijas autoceļu administrācijas, Somijas dzelzceļa administrācijas, Valsts provinces biroja un visām septiņām municipalitātēm.

Pēc SUTP procesa uzsākšanas darba grupa tika paplašināta un tajā tika iekļauti reģionālie sabiedriskās veselības pakalpojumi un reģionālais sabiedriskais vides centrs, kā arī pilsētas iedzīvotāji un citas ieinteresētās puses. „Grupas darba pamatā ir līgums, nodomu vēstule, kuru ir parakstījušas visas iesaistītās puses, lai ieviestu satiksmes politiku saskaņā ar Kouvolas reģiona transporta sistēmas plānu.”

Izaicinājums ir panākt to, lai visas puses ņemtu vērā šo līgumu. Līdz šim politikas koordinācija ir bijusi noderīga zemes izmantošanas plānošanā. Mērķis ir veicināt ilgtspējīga transporta veidu reālu ieviešanu, sākot no sadarbības politikas jomā līdz kopīgu pasākumu ieviešanai ar pietiekamiem resursiem.

Kāpēc
Ieinteresēto pušu sadarbība ir iesaistīšanās procesā un sadarbība ar iedzīvotājiem un citām ieinteresētām pusēm, piemēram , NVO, uzņēmumiem un citiem dalībniekiem plānošanas procesā. ANO/Habitat ieinteresētās puses definē sekojoši:
• kuru intereses ietekmē konkrētā problēma vai to darbība lielā mērā ietekmē attiecīgo problēmu
• kam pieder informācija, resursi un kompetence, kas nepieciešami stratēģijas formulēšanai un ieviešanai, un
• kas kontrolē atbilstošu ieviešanu vai instrumentus

Ieinteresēto pušu līdzdalībai ir virkne priekšrocību:
• Kopdarbības politikas veidošana ir caurspīdīgāka un demokrātiskāka
• Lēmums, ko izstrādājušas vairākas ieinteresētās puses, pamatojas uz plašākām zināšanām
• Vispārēja vienprātība ir būtiska jebkura veida plāna kvalitātes, akceptēšanas, efektivitātes un likumības uzlabošanai
• Ieinteresēto pušu iesaistīšanās uzlabo plašāku līdzekļu atbalstu
• Vispārēja vienprātība un līdzdalības sajūta plānošanā nodrošina ilgtermiņa piekritību un stratēģiju un līdzekļu dzīvotspēju.

Ieinteresēto pušu iesaistīšanās ir sākums, lai stimulētu izmaiņas paradumos, kas vajadzīgas, lai papildinātu tehniskos pasākumus, kuri nepieciešami ilgtspējīgas pilsētas transporta sistēmas ieviešanai. Ieinteresēto pušu lēmumu pieņemšanas procesos iesaistot ilgtspējīga transporta oponentus, piemēram, dedzīgus automašīnu lietotājus, tie bieži kļūst par ilgtspējības dzinējspēkiem!

Kā
Ieinteresētās puses un iedzīvotāji jāiesaista un tiem jāļauj piedalīties jau agrīnā SUTP procesa stadijā. Ieinteresētām pusēm jādod iespēja ietekmēt plānošanas procesa galvenos posmus: vīzijas veidošanu, mērķu un kritēriju definēšanu, attīstības izvērtēšanu, prioritāšu izvirzīšanu un uzņemšanos veikt novērtēšanu. Ieinteresēto pušu un iedzīvotāju uzskati ir nepieciešami pirms plāna attīstīšanas.

Iesaistīšanās procesam ir vairākas pakāpes. „Informēšana” ir viena no tām, kamēr „pilnvaru deleģēšana” vai „pilnvarojums” ir cita. Lai izveidotu veiksmīgu SUTP, procesa gaitā ir nepieciešams iesaistīt pēc iespējas vairāk ieinteresētās puses, sadarboties un veidot partnerattiecības ar tām. Atkarībā no iesaistīšanās pakāpes un ieinteresēto pušu rakstura, var izmantot dažādas metodes, kas sekmēs līdzdalību SUTP procesā.

Informēšana – vienpusēja informācijas izplatīšana. Informēšana ir nepieciešama kā daļa no procesa, lai nodotu informāciju ieinteresētajām pusēm par SUTP darba attīstību. Informēšana vien neļauj ieinteresētajām pusēm piedalīties SUTP plānošanas procesā.

Konsultēšana – divpusēja saziņa; informācijas saņemšana un ievade, klausoties un lasot, un pēc tam apmainoties ar viedokļiem par projektu agrīnā stadijā, vai ideju un ierosinājumu ieskicēšana SUTP procesam.

Iesaistīšanās – interaktīvas pārrunas un dialogs, kas kalpo par papildinājumu esošajam pilsētas lēmumu pieņemšanas procesam.

Sadarbošanās – ieinteresēto pušu pārstāvji pie viena galda ar plānotājiem darbojas kā aktīvi komandas locekļi, lai formulētu un ieteiktu alternatīvas. Galīgo lēmumu pieņem pilsētas pārstāvji.

Partnerība – veido kopēju lēmumu pieņemšanu uz koplīguma pamata. Partnerattiecības ir sadarbība, kurā abām pusēm lēmumu pieņemšanā ir veto tiesības. Tās lielākoties izmanto, sadarbojoties ar līdzvērtīgiem partneriem, kā piemēra, NVO un privātajiem uzņēmumiem.

Pilnvarojums – lēmumus pieņem grupa vai organizācija, kurai vadošās iestādes ir piešķīrušas īpašas pilnvaras: piemēram, jauniešu parlamenti vai vietējās valdes.

Ja pilsētai ir neliela pieredze darbā ar ieinteresēto pušu līdzdalību, vēlams uzsākt darbību nelielā apjomā. Lai veidotu kapacitāti, ieinteresēto pušu sadarbība jāuzsāk nelielā apjomā, kas balstīta uz mācību pieredzei ieinteresēto pušu sadarbībā. Izmantojot šo mācību pieredzi, pilota projekti var izveidoties par galvenā virziena procedūrām. Cits veids pieredzes iegūšanai ir uzsākt līdzdalību zemākā līmenī, piemēram, ar „iesaistīšanos”, un organizācijai, sasniedzot augstāku kapacitāti, augt daudz starujāk, izmantojot „partnerattiecības”. Ieteicams iesaistīt koordinatoru ar iemaņām starpniecības jomā. Koordinators izskaidros, izlems un būs par starpnieku starp politiķiem/ierēdņiem/plānotājiem un ieinteresētajām pusēm.

Ieinteresēto pušu sadarbību politiķi un profesionāļi var uzskatīt par izaicinājumu viņu uzticībai un reputācijai organizācijā. Īpaši svarīgi ir apzināties, ka plānošanu un lēmumu pieņemšanu nepieciešams veidot ar cilvēkiem, kuriem ir atšķirīga kvalifikācija – gan politiskā, gan profesionālā jomā. Sekmīgam ieinteresēto pušu procesam izšķirošs elements ir saziņa. Informējiet par veiksmēm, atliktām lietām, aizkavēšanos un iemesliem, kāpēc konkrēts lēmums ir izstrādāts.

Cits veids, kā raudzīties uz vietējām ieinteresētām pusēm, ir uzskatīt tos par vietējo apstākļu ekspertiem un par ekspertiem viņu konkrētajā kompetences jomā. Piemēram, konkrētas ielas iedzīvotāji precīzi zina, kurā vietā ielas šķērsošana ir bīstama. Tāpat arī organizācijām, kas apkalpo cilvēkus ar īpašām vajadzībām, būs dziļas praktiskās zināšanas par grūtībām, ar kādām cilvēkam ratiņkrēslā jāsastopas, piemēram, iepērkoties, un ko nepieciešams uzlabot.

Ieteicams uzsākt pilsētnieku un ieinteresēto pušu sadarbības shēmu pilsētā, izmantojot rūpīgu plānošanu. Vispirms jāvienojas par ieinteresēto pušu sadarbības mērķiem. Zemāk ievietotais piemērs soli pa solim raksturo ieinteresēto pušu sadarbības plāna procesu visam SUT procesam, kas sekmē ieinteresēto pušu stratēģisko sadarbību.
1. Definēt savu ieinteresēto pušu sadarbības mērķi – tas ir sekmēt caurspīdīgāku lēmumu pieņemšanu, iegūt vairāk zināšanu vai ko citu ar konkrēta mērķa palīdzību.
2. Veikt ieinteresēto pušu analīzi, lai noteiktu ieinteresēto pušu grupas. Organizēt ideju apmaiņas sanāksmi starpsektoru darba grupā, lai noteiktu, kuras ir atbilstošās ieinteresētās puses. Noteikt ieinteresētās puses no sabiedrības vidus, kā arī no privātā un apvienību sektora. Ievietot tos matricā:
3. Izveidot tabulu, kas raksturotu, kādā veidā dažādas ieinteresēto pušu grupas tiks iesaistītas SUTP procesa atsevišķos posmos un cik lielā mērā. Izvēlēties saziņas līdzekļus starp darba grupu un ieinteresētajām pusēm un izmantojamās metodes.

4. Īstenot ieinteresēto pušu līdzdalību, izmantojot šos soļus dažādos SUT procesa posmos. Labāk to uzsākt ar mazāk godkārīgu, bet labāk izplānotu un ieviestu ieinteresēto pušu procesu nekā ļoti ambiciozu iesaistīšanas procesu, jo tad tas var radīt vilšanos.


Kontrolsaraksts
• Atbilstošas iedzīvotāju/privāto ieinteresēto pušu grupas ir noteiktas
• Izstrādāta stratēģija par ieinteresēto pušu iesaistīšanos
• Definēts, kādā veidā ieinteresētās puses ietekmē vai tiek ietekmētas no municipālā transporta problēmām
• Vai atbilstošas ieinteresētās puses ir iesaistītas SUTP darbā

Tartu pilsēta ir noorganizējusi ieinteresēto pušu sadarbības seminārus un darba grupas SUTP sagatavošanai. Pilsētā jau pastāvēja divas ar transportu saistītas darba grupas. „Mums bija viegli uzsākt, jo mums bija kaut kas, uz kā veidot savu darbu. SUTP ietvaros mūsu uzdevums bija paplašināt šīs grupas un radīt jaunu sadarbības modeli”, stāsta Mareks Muiste, starptautisko projektu koordinators.

Ieinteresēto pušu vidū ir NVO un privātie uzņēmumi, bet semināri bija atvērti visai sabiedrībai. Ieinteresēto pušu līdzdalība piešķīra procesam patiesu pievienoto vērtību. SUTP procesa ietvaros ar ieinteresēto pušu grupu palīdzību tikai veikts sākotnējās situācijas izvērtējums un SVID (SWOT) analīze, jo tas bija saistīts ar profesionālapskates ziņojumu. „SUTP procesā ieinteresētājām pusēm būtībā ir ļoti lielas pilnvaras”, piebilst Muiste.

Lai uzrunātu ieinteresēto pušu grupas, nepieciešama rūpīga plānošana. Visproblemātiskāk ir izmainīt iedzīvotāju uzvedību un paradumus kopumā: viņu līdzdalība arī ir izšķirošs elements. Neziņa un zināšanu trūkums var, piemēram, veicināt gan automašīnu skaita, gan izmantošanas pieaugumu. „Un jo lielāka automašīna, jo labāk! Šī ir attieksme, pret kuru mums jācīnās.”

Svarīgi, lai būtu skaidrs, kāpēc pilsētai ir jāiesaista ieinteresētās puses. Tartu tas nebija tikai lielākai atbalsta saņemšanai problēmas risināšanai, bet arī vīziju veidošanai un mērķu nospraušanai. „Līdzdalība rada spiedienu uz politiķiem. Jautājumi, kas saistīti ar dzīves kvalitāti vai veselību, lēmumu pieņēmējiem ne vienmēr šķiet nozīmīgi.”

SUTP procesa laikā Tartu pilsētā arī tika runāts par vispārējo ilgtspējību un izglītošanas kampaņām. Ir vērts būt optimistiskam, jo vispārējā izpratnes līmeņa celšana nozīmē zināšanu pārnesi no ieinteresēto pušu pamatgrupām līdz sabiedrībai kopumā.

„SUTP laikā mūsu ieinteresētajām pusēm bija nodrošināta laba piekļuve attiecīgai informācijai. SUTP komandai un ieinteresētajām pusēm palielinājās izpratne par ilgtspējīgu transportu."

Kāpēc
Dzimumu vienlīdzība nozīmē sniegt abiem dzimumiem vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem un vienlīdzīgas iespējas ietekmēt transporta sistēmu. Transporta lietošana ir atšķirīga starp sievietēm un vīriešiem. Lai arī šīs atšķirības ir mazinājušās pēdējo pāris gadu laikā, vīrieši kopumā uzrāda vairāk neilgtspējīgus braukšanas paradumus, salīdzinot ar sievietēm. Lai arī daudzos pētījumos ir analizēti iemeslui, nav pieejams neviens saprātīgs skaidrojums, kāpēc sievietes lielākā mērā pielieto ilgtspējīgus paradumus, salīdzinot ar vīriešiem.

Kā
SUTP plānošanas procesā pārliecinieties, ka starpsektoru darba grupā un visās pārējās iesaistītās grupās ir nodrošināts dzimumu līdzsvars. Ieinteresēto pušu konsultāciju laikā pārliecinieties, ka visas atbilstošās interešu grupas ir vienlīdzīgi pārstāvētas.
Viena no vienkārši izmantojamām metodēm ir 3 R-metode, kurā tiek novērtēts organizācijas dzimumu stāvoklis. Šī metode palīdz atbildēt uz jautājumu „kurš ko saņem un pie kādiem nosacījumiem": citiem vārdiem, kā sievietes un vīrieši ir pārstāvēti SUT darbā un ieviešanā un kā resursi ir sadalīti starp abiem dzimumiem. Starpsektoru darba grupā ir jāņem vērā abu dzimumu līdzdalība katrā no plānošanas procesa posmiem:
• Lēmumu pieņemšana
• Iesaistīšanās procedūras
• Nodarbinātība iesaistītajās aģentūrās
• Politikas un līdzekļu izstrāde
• Ieviešana
• Vispārīgi apkopotu (nenorādot dzimumu) datu vākšana un izmantošana plānu un stratēģiju uzraudzīšanā un izvērtēšanā

Analizējiet arī šādus jautājumus:
Pārstāvniecība – cik daudz sieviešu un cik vīriešu? Atbilde uz šo jautājumu sniedz ieskatu par politisko pārstāvju, darba grupu, ieinteresēto pušu grupu un citu pārstāvību.
Resursi – kā resursi ir sadalīti starp sievietēm un vīriešiem? Kurš saņem resursus: naudu, laiku, informāciju un vietu?
Realitāte –jāanalizē fakti par pārstāvību un resursiem, lai izlemtu par vērtībām un normām, kas virza plānošanas procesu un iedomāto municipālo organizāciju. Jautājumi, uz kuriem ir jāatbild: Kāpēc pastāv tieši tāda pārstāvība? Kurš izvirza normas organizācijā un kurš saņem resursus?

Pamatojoties uz 3 R analīzi var secināt, vai SUT plānošanas process veicina vienlīdzību un vai organizācija realizē SUTP tādā veidā, kas sekmē vienlīdzību. Tā arī piedāvā skatījumu par to, kas maināms plānošanas procesā un kā organizācija var labāk veicināt vienlīdzību. Rezultātiem ir saikne ar visu vērtību bāzi visā organizācijā kopumā. (3 R metodi ir izstrādājusi Zviedrijas Vietējo pašvaldību un reģionu asociācija, http://www.skl.se/)


Kontrolsaraksts
• Dzimumu un vienlīdzības jautājumi pietiekami ņemti vērā SUTP darbā
• SUTP darba grupā ir līdzsvarota dzimumu pārstāvība
• Pastāv līdzsvarota dzimumu pārstāvība lēmumu, kas saistīti ar transporta jautājumiem, pieņēmēju vidū
• Visām grupām, kurām paredzēta dalība plānošanā un lēmumu pieņemšanā, jābūt vienādai piekļuvei (vienlīdzība, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai bērnu vecākiem)
• Dzimumu vienlīdzība ir ņemta vērā SUT plānošanas procesā un konkrēti SUT plānā

Kā pārliecināties, ka visiem sabiedrības locekļiem pastāv vienlīdzīgas iespējas ietekmēt sabiedrisko transportu? Līdzsvars starp profesionālajām grupām, dažāda vecuma grupām, dzimumiem un piekļuves iespējas ir paturētas prātā SUTP procesā Viļņā.

Aurēlija Babiliute, galvenā speciāliste Viļņas Veselīgu pilsētu birojā, uzskata, ka ir svarīgi uzskaitīt katru iespējamo viedokli. Līdzsvars - vai tas būtu, runājot par līdzsvaru starp sievietēm un vīriešiem, bērniem un pieaugušajiem vai veseliem cilvēkiem un invalīdiem - tas nozīmē skatīt transporta problēmas no atšķirīgiem un individuāliem redzes leņķiem.

Dzimums ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem. „Profesionālā līmenī dzimumam nevajadzētu būt problēmai”, piebilst Babiliute. Pastāv konkrētas profesionālās jomas, kurās pārsvarā ir vīrieši. Tomēr, ja cilvēks ir progresīvi domājošs, te nedrīkstētu būt atšķirības.” Kāpēc gan nepārbaudīt autobusu pieturas, ietves, autostāvvietas un drošību kopā ar mātēm, vai tēviem, kuri ved savus bērnus uz bērnudārzu vai iet ar viņiem kopā uz veikalu!

Lietuvā ir īpaša atšķirība starp veco un jaunu paaudzi. Daudziem sabiedriskā transporta lietotājiem ir no padomju laika saglabājies paradums šo pakalpojumu izmantot. „Dažkārt vecākai paaudzei ir grūti saprast, kāpēc jaunā paaudze izrāda tādu entuziasmu par modernām tehnoloģijām vai automašīnu iegādi. Šķiet tas ir jaunās paaudzes mērķis."

Bērni ir lielākā velosipēdu lietotāju grupa Lietuvā. Līdz šim braukšana ar velosipēdu nebija galvenais transporta veids pilsētās. „Pastāv problēmas, kas saistītas ar drošību, kā arī skolu tuvumā nav pietiekami daudz stāvvietu, kur novietot velosipēdus. Mums tas jāņem vērā plānošanas procesā un jāiedrošina bērni, sākot tos izglītot jau bērnudārzos vai skolās."

Viļņā cilvēki ar īpašām vajadzībām ir sadzirdēti publiskās sanāksmēs. Viņu īpašās vajadzības vienmēr paturētas prātā, plānojot jaunas lietas. „Dažkārt grūtības sagādā vecā pilsētas daļa, jo tur trūkst vietas. Piemēram, mēs būtībā nevaram daudz ko mainīt Unesco Pasaules mantojuma vietā.”

Kāpēc
SUTP ir nepieciešama jauna veida domāšana. Tādus izteikumus kā „ceļu kapacitāte”, „ceļu standarti" un "sastrēgumi", ir jānomaina ar jaunu leksiku, kurā būtu ilgtspējīgāki termini, kas nav tik lielā mērā vērsti uz mehānikā un inženierzinātnēs lietotiem terminiem, piemēram, „starpmodalitāte”, „modālā maiņa" un „mobilitātes pārvaldība”. SUTP ir arī daudz kas vairāk nekā tikai transporta plānošana. Tas ietver sadarbību starp ieinteresētajām pusēm, starpsektoru darba metodes, dzimumu vienlīdzības jautājumus un piekļuves problēmas – „nebruģēts ceļš” daudziem „transporta plānotājiem”. Ieinteresēto pušu sadarbības process nodrošinās ar iespējām ierēdņiem un politiķiem iemācīties jaunas iemaņas, apzināt jaunus jēdzienus un nostiprināt viņu atzinīgo spriedumu par SUTP. Bezaizspriedumaina pieeja sekmēs individuālo un institucionālo mācīšanos un paaugstinās SUTP kapacitāti.

Lai arī pats SUTP process ir kapacitātes veidošanas process, ir ieteicams saskaņot pastāvošo kapacitāti institūcijās, kuras strādā ar SUTP. To var paveikt kā daļu no sākotnējās situācijas novērtēšanas. Organizācijā pastāvošās kapacitātes trūkumus var izklāstīt periodiski atjauninātā rīcības plānā kapacitātes veidošanai.

Kā
Novērtēt personāla un organizācijas kapacitāti, veicot esošās situācijas novērtējumu. Pietiekama resursu piešķiršana tiks izklāstīta sadaļā, kas aplūko jautājumus par atbildības noteikšanu. Pilsētas administrācija, kurai noteikta sistēma kapacitātes plānošanai, tā ir jālieto. Pretējā gadījumā lietderīgi izmanot sekojošus soļus:
1. Novērtēt kapacitāti dažādu SUTP procesa iedaļu ietvaros
2. Analizēt organizācijas, vadības un personāla trūkumus
3. Sagatavot vienkāršu rīcības plānu trūkumu novēršanai

Lai sasniegtu pietiekamu kapacitāti labu un efektīvu līdzekļu ieviešanai SUTP, ir divi noderīgi modeļi –pieredzes apmaiņas braucieni un pilotprojektu realizācija

Mērķtiecīga prakses pārnese, piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos

1. Izejas dati – salīdzināt konkrētās pilsētas problēmas ar problēmām citās pilsētās. Veidojiet jautājumus, balstoties uz saviem mērķiem, un jautājiet sekojošo: kā sasniegt savus mērķus? Vai citas pilsētas ir saskārušās ar tādām pašām problēmām, vai tām bija tādi paši mērķi? Kā tās rīkojās? Kādus rezultātus tās sasniedza? Vēl ļoti svarīgi – ko mēs no tām varam mācīties? Kā mēs savā pilsētā varam izmantot viņu pieredzi?
2. Mācību brauciens – apmeklējiet pilsētu, kas sekmīgi atrisinājusi savu problēmu. Mēģiniet mācīties no pilsētas pieredzes un padomājiet, kā izmantot tās pieredzi mērķtiecīgai ieviešanai praksē savā pilsētā.
3. Pieredzes pārnese – veiciet priekšizpēti, kādas ir atšķirības un kādas ir līdzības citās pilsētās, kā citu pilsētu praksi var pārnest uz savas pilsētas vidi?
4. Ieviešana – pielāgojiet praksi savai vietējai situācijai un uzsāciet savā pilsētā pilotprojektu, lai redzētu, vai pilsētā ir sasniegts vēlamais efekts (skatīt zemāk). „Mērogot” pilotprojektu visai pilsētai vai tās daļai.


Mācīties ar pilotprojektu realizācijas palīdzību
1. Izlemt, kādi pasākumi būtu jāveic, un pārliecināties, ka tie ir "piemēroti mērķim" – to ieviešana sasniegs SUTP mērķus. Vai pilsētai ir nepieciešama „mobilitātes pārvaldība”, „Vietējā vides zona” vai „satiksmes samazināšanas plāns” vai kaut kas līdzīgs, lai izpildītu mērķus?
2. Mazs ir brīnišķīgs – sāciet vienā nelielā pilsētas daļā vai veidojiet pasākumu par vienu, konkrētu tēmu. Veiciet sākotnējās situācijas izvērtējumu (ja SUTP sākotnējās situācijas izvērtējums nav pietiekami detalizēts), savāciet atbilstošus datus par attiecīgo tēmu un pēc tam sagatavojiet plānu, lai vadītu pilotprojekta ieviešanu.
3. Pilotprojekta ieviešana – rūpīgi vērojiet attīstības gaitu, vai tam bija vēlamais efekts saskaņā ar sākotnējās situācijas izvērtējumu? Piezīmēs pierakstiet blakus efektus, sinerģijas un negaidītus rezultātus.
4. Pilotprojekta novērtēšana – kādi ir rezultāti?
5. Pamatojoties uz mācību pieredzi, pieņemiet lēmumu- vai ir nepieciešams un kā šo pasākumu var izvērst visā pilsētā.


Kontrolsaraksts
• Ir pietiekami cilvēku resursu, lai nodarbotos ar SUTP jautājumiem
• Ir pietiekami daudz zināšanu un kompetences darbam ar SUTP jautājumiem
• Personālam ir piedāvātas iespējas mācīties un apmainīties ar pieredzi
• Politiķi ir iesaistīti kapacitātes veidošanā saistībā ar SUTP jautājumiem
• Organizācijā pastāv sistemātiska pieeja zināšanu un pieredzes pilnveidošanai par ilgtspējīga transporta jautājumiem (piemēram, pilotprojekti, kurus var tālāk izvērst)

SUTP procesa sākumā Orebro kopīgais skatījums par ilgtspējīgu transportu nebija īpaši vienots. Lai situāciju mainītu, pilsēta izmantoja dažādus līdzekļus. Darba grupā tika veikts kapacitātes veidošanas izvērtējums, kas bija daļa no pašnovērtējuma un kas noteica, kādas zināšanas trūkst darbiniekiem. Atklājās, ka pašvaldības darbiniekiem ir labas, detalizētas zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar transportu dažādās šaurās jomās.

„Daudziem profesionāļiem holistiskāks domāšanas veids var šķist kā neliela revolūcija", norāda Pērs Elvingsons, kurš drīz pēc novērtējuma veikšanas sāka savu darbību kā ilgtspējīga transporta projekta vadītājs.

Lai sekmētu Ilgtspējīga transporta plāna ieviešanu, tika izveidota īpaša vienība, kas bija arī atbildīga par izpratnes veidošanu darbinieku un politiķu vidū. Citu pasākumu vidū vienība organizēja plānveida seminārus, kuri koncentrējās uz jautājumiem par nepieciešamību samazināt automašīnu skaitu un ierobežot pārvietošanos, izmantojot telpisko plānošanu.

Kopumā ņemot, risinājums ir jauna veida domāšana. „Tā it īpaši jāiedibina vadošo personu vidū, lai process būtu vēl spēcīgāks. Nozīmīga kapacitātes veidošanas komponente bija panākt, ka visi vadošie darbinieki piekrīt pašreizējās situācijas kopējai analīzei. Šajā sakarā SUTP veidne ir izrādījusies ļoti labs rīks.”

Bez tam ir svarīgi paraudzīties, ko dara citi ārpus municipalitātes robežām. „Ļoti svarīgi ir nodrošināt mūsu lēmumu pieņēmējus ar ļoti praktiskiem, labiem piemēriem, kas jau ir pārbaudīti."

Šī procesa laikā vēl nozīmīgāka kļuva starptautiskā sadarbība. Pēdējo pāris gadu laikā Orebro koncentrējās uz pieredzes apmaiņu. Mācību braucieni ir ļoti svarīga šī darba daļa. „Valsts līmenī mēs mēģinām izveidot neformālu tīklu ilgtspējīgam transportam starp pilsētām reģionā, kuras ir vienāda lieluma ar mūsu pilsētu", piebilst Elvingsons.

Kāpēc
SUTP tvēruma noteikšana un definīcija būs atkarīga no dažādām vietēja mēroga telpiskām, demogrāfiskām, ekonomiskām, transporta, mobilitātes un sociālajām īpatnībām. Tas arī būs atkarīgs no katras nacionālās valdības noteiktajām vadlīnijām, pašvaldību pienākumiem un tiesībām, valsts transporta aģentūru juridiskās lomas utt. SUTP apjoma un definīcijas noteikšanai ir nepieciešams vietējs lēmums, kas vērsts uz nākotnes vīzijām, mērķiem un uzdevumiem.

SUTP tvēruma noteikšana ir procesa centrā, un tam jābūt definētam, lai nodrošinātu plāna izstrādi. Tā kā pilsētas transporta sistēma nebeidzas pie pašvaldības robežām, nosakot SUTP apjomu un definīciju, ir svarīgi paturēt prātā visu tā funkcionālo nodrošinājumu. Lai SUTP būtu efektīvs, ir nepieciešams skaidri noteikt tā ģeogrāfiskās, organizatoriskās un tehniskās robežas.


Kā
SUTP tvērums rūpīgi jāanalizē, ņemot vērā esošos plānus, politikas un stratēģijas, lai novērstu jebkāda veida dublēšanos vai pārklāšanos. Salīdzinot esošos plānus un stratēģijas, var piemērot atšķirību analīzi, jo ar tās palīdzību izvērtēšanas laikā var ieviest un integrēt SUTP procesus un principus. Šī atšķirību analīze ieteiks nepieciešamās izmaiņas (jaunas politikas, jauni pasākumi utt.) un nodrošinās vienmērīgu, caurspīdīgu pāreju no esošajām stratēģijām uz SUTP. Sakarībām starp SUTP un citām korporatīvajām stratēģijām un plāniem jābūt precīzi piefiksētām un saskaņotām ar politisko vadību.

SUTP ir stratēģijas dokuments ar ilgtermiņa perspektīvu. Tas arī ir darba dokuments, kurā ar gada un divgadu pārskatu palīdzību tiek uzraudzīta un novērtēta nepārtrauktā politiku atbilstība un pasākumu efektivitāte. Darbs ar SUTP ir dinamisks process, kas pakāpeniski laika gaitā attīsta ilgtspējīgu transporta sistēmu – tas nav statisks ģenerālplāns.

SUTP tvērumā ir jāiekļauj apsvērumi par transporta plūsmām, kas ieiet un iziet no pašvaldības administratīvajām robežām. SUTP ģeogrāfiskajām robežām jāietver „funkcionālā pilsētas teritorija”, tādējādi iekļaujot SUTP regulāro satiksmi un citas transporta plūsmas, kas ieiet un iziet no pilsētas teritorijas. Rezultātā SUTP var sagatavot tikai ar aktīvu kaimiņos esošo pašvaldību, reģionālo iestāžu un valsts iestāžu līdzdalību. Tās ir galvenās ieinteresētās puses, ar kurām nepieciešama vienošanās, lai sasniegtu daudzus no ilgtspējīgiem mērķiem SUTP ietvaros.

Pašvaldībām ir jāņem vērā vides un citi faktori, ko ietekmē transports un kas izriet no apgādes politikas: piegādes, skolēnu, pacientu, personāla un politiķu došanās uz darbu; autoparki, līgumslēdzēju un apakšlīgumslēdzēju transportlīdzekļi utt. Kā galvenajam darba devējam un politiskajai vadībai, pašvaldībai kā organizācijai ir pienākums vispusīgi izprast savas politikas un prakses ietekmi uz pilsētas transportu, kā arī pārvaldīt nozīmīgus aspektus. Vides pārvaldības sistēmas (Environmental Management Systems - EMS), piemēram, ISO14001 vai Eko vadības un audita shēma (Eco Management and Audit Scheme - EMAS) ir instruments organizācijām, lai izprastu un vadītu savu darbību un politikas nozīmīgus tiešos un netiešos vides aspektus. Kā daļa no SUTP vadības sistēmas, ir jāizpēta priekšrocības, ko sniedz EMS izmantošana. Pilsētas, kurām eksistē visaptveroša ilgtspējīgas attīstības stratēģija ar ilgtermiņa perspektīvu, var iestrādāt SUTP šajā stratēģijā. Šādos gadījumos SUTP var integrēt pilsētas vispārējā pārvaldības sistēmā, kā, piemēram, Integrētā vadības sistēmā IMS (kas attīstīta projektā Eiropas pilsētu pārvaldība -25) vai Vides pārvaldības sistēmā EMS (piemēram, EMAS, ISO14001, EcoBudget© vai līdzīgā).



Kontrolsaraksts
• SUTP aptverošā teritorija ir skaidri definēta
• SUTP tvērums ir skaidri definēts
• SUTP tēmas un attīstības jomas ir skaidri definētas
• Citas politikas un plāni, kas ir daļa no vai saistīti ar SUTP, ir caurredzamas

Pilsētas piemērs
Līdzīgi izaicinājumi, atšķirīgs mērogs
Nelielā kūrorta pilsēta Pērnava 2006. gadā uzsāka SUTP procesu pilnīgi no nekā. „Pērnavas izaicinājums bija definēt un noteikt tvērumu SUTP jēdzienam, kas apmierinātu nelielas pilsētas vajadzības, kurai ir tādi paši izaicinājumi kā lielākām pilsētām, bet tikai citādā mērogā”, uzsver Grēte Kukka, Pērnavas pilsētas attīstības vecākā speciāliste.

Starpnacionālā sadarbība SUTP attīstībā ļāva pilsētai izprast nepieciešamību pēc starpsektoru pieejas transporta plānošanā, it īpaši, nepieciešamību integrēt zemes izmantošanas veidu un transporta plānošanu. Lai izstrādātu Pērnavas SUTP definīciju un tvērumu, vietējā līmeņa sadarbībā tika iesaistīts liels skaits speciālistu un ieinteresētās puses no dažādām jomām.

Rezultātā tika formulēts ne tikai Pērnavas SUTP tvērums un definīcija, bet arī tika noteikta kopējā vīzija visam funkcionālajam pilsētas reģionam. „Pilsētvides kvalitātes un labāku dzīves apstākļu nodrošināšana ir pamats Pērnavas nākotnei", piebilst Kukka.

SUTP tvērums un definīcija ir izvirzīta tiem pašiem mērķiem. Tādēļ tvērums nosaka automašīnu lietošanas samazināšanu, attīstot pieejamu un pievilcīgu sabiedriskā transporta sistēmu, velotransporta politiku un risinot sezonāla rakstura transporta problēmas, kas saistītas ar tūristu pieplūdumu.

Pērnava ir spērusi pirmos visnozīmīgākos soļus, lai uzsāktu ilgtspējīga pilsētas transporta attīstību. Tas bija iespējams, vienojoties par SUTP tvērumu un definīciju sadarbībā ar starpsektoru ieinteresētajām pusēm un kopā ar starptautiskās pieredzes apmaiņu. Lai arī vēl tāls ceļš ir ejams, vissvarīgākā lieta ir uzsākt darbu.

Kāpēc
Lai būtu iespējams sasniegt savus mērķus, vispirms ir jāzina izejas punkts. Izejas punkts veiksmīgam SUTP darbam ir sākotnējās situācijas izvērtējums – patiess pilsētas esošās situācijas apraksts. Sākotnējās situācijas izvērtējums sniegs pilsētai skaidru priekšstatu par esošo transporta situāciju un tās ilgtspējību. Tā atspoguļos esošo procesu efektivitātes izvērtējumu transporta pārvaldē; tā noteiks virzītājspēkus, kas ietekmē satiksmes attīstību un satiksmes ietekmi. Sākotnējās situācijas izvērtējums ir SUT procesa izejas punkts, no kura iespējams virzīties uz mērķu nospraušanu, pasākumu plāna izveidi un uzraudzīšanu utt.


Kā
Sākotnējās situācijas izvērtējuma pamatā ir jābūt esošajiem datiem, un, tā kā visām pilsētām jau ir apkopoti izejas dati , tāpēc uzdevumu var paveikt ātri un jau agrīnā posmā. Svarīgi ir izprast apkopoto datu dažādās funkcijas un īpašības, kā tie konkrēti tiek izmantoti , lai novērtētu grūtības/virzītājspēkus; mobilitātes/transporta stāvokli, attīstības tendences, un kā tie tiek izmantoti modelēšanai un prognozēšanai. Lai veiktu sākotnējās situācijas izvērtējumu, nepieciešams nodrošinājums ar vajadzīgajiem resursiem, kas dotu iespējas veikt datu salīdzināšanu un pārskatīšanu un pieņemt lēmumus, kā tos izmantot, lai informētu par politikas izvēli/uzlabošanu un pieņemšanu. Datu komplektu izvēlies pamatā jābūt kritērijiem, kas saskaņoti ar ieinteresētajām pusēm, kuri pēc tam ir aktīvi iesaistīti un sniedz nepieciešamos datus.

Pašnovērtējuma sākotnējās situācijas izvērtēšanas pamatā ir četri elementi:
1. Pašvaldības apraksts
2. virzītājspēki
3. Ietekmes
4. SUTP virsuzdevums (plāni, politika un pasākumi)

Sākotnējās situācijas izvērtējums nosaka panākumus un potenciālu SUTP plānošanas procesa un transporta sistēmas uzlabošanai. Tas palīdz pilsētai noteikt mobilitātes, transporta sistēmas un tās attīstības „virzītājspēkus” un „ietekmes”. Sākotnējās situācijas izvērtējums nosaka ģeogrāfisko teritoriju un transporta veidus, kuriem nepieciešams saskaņot pilsētas ilgtspējīga transporta mērķus. Tas arī pamato nepieciešamību nepārtrauktai pilsētas transporta uzraudzībai ar skaidri noteiktiem uzdevumiem un indikatoriem. Sākotnējās situācijas izvērtējumu var veikt iekšēji pilsētas ietvaros, izmantojot pašnovērtējuma procesu, tomēr tā sasaiste ar ārējo profesionālapskati var procesam pievienot papildus vērtību. Sākotnējās situācijas izvērtējums ļauj noteikt prioritātes pasākumiem un pēc tam novērtēt to efektivitāti ar attiecīgiem indikatoriem.

Visatbildīgākais uzdevums ir salīdzināt esošo situāciju ar virsuzdevumā aprakstīto situāciju. Galvenais uzdevums ir aprakstīt esošos apkopotos pilsētas plānus, stratēģijas, pasākumus, mērķus un atšķirības starp tiem un SUTP virsuzdevumu. Virsuzdevuma apraksts tiek dēvēts par „atšķirību analīzi”. Tas izskaidro atšķirības starp pilsētā esošo praksi un SUTP izejas punktu. Virsuzdevums apraksta iezīmes, kurās jābūt uzskatāmi atspoguļotām SUTP. Ideāli būtu, ja pilsētas savā virzībā uz priekšu regulāri salīdzinātu savu sniegumu ar virsuzdevumu. Virsuzdevumu ir svarīgi uzskatīt par mērķi, kas atspoguļo pilnībā jaunu domāšanas veidu un darbojas, lai veidotu ilgtspējīgu pilsētas transportu. Eiropā ir dažas pašvaldības, kuru virsuzdevumā uzskatāmi parādītas visas raksturīgās iezīmes.

Virsuzdevuma pirmā daļa aicina pilsētu aprakstīt procesus, kuri izmantoti plānu, stratēģiju, pasākumu un mērķu sagatavošanai. Šis apraksts veidots, ņemot par pamatu virsuzdevuma „ideālās” raksturīgās iezīmes SUTP plānošanas sagatavošanai.

Virsuzdevuma otrā daļa aicina pilsētu aprakstīt plānu, stratēģiju, pasākumu un mērķu kumulatīvo saturu. Šis apraksts ir veidots pretstatā SUTP virsuzdevuma „ideālajām” rakstura iezīmēm.

Izmantojot iekšējo pašnovērtējuma procesu, pilsēta pabeigs sākotnējo analīzi atšķirībām starp esošajiem plāniem, politikām un SUTP virsuzdevumu. Pašnovērtējuma procesa turpināšana ar ārējo profesionālapskati dos iespēju pilsētai iegūt vēl uzskatāmāku un vērtīgāku atšķirību analīzi attiecībā uz tās sniegumu un virsuzdevumu.


Pašnovērtējuma process
1. Izvēlēties pārskata izstrādes komandu – ieteicams starpsektoru darba grupu
2. Uzdot uzdevumus komandas dalībniekiem – noteikt pašnovērtējuma veidnē pašvaldības aprakstu, virzītājspēkus, ietekmes un SUTP virsuzdevumu
3. Izstrādāt pārskata grafiku
4. Savākt pamata datus, izmantojot pašnovērtējuma veidni
5. komandā analizēt datus un atšķirības
6. Sagatavot pašnovērtējuma ziņojumu – esiet patiesi un godīgi, jo nepatiess ziņojums nekalpo neviena mērķa izpildei.

Pašnovērtējuma ziņojums ir izejas punkts pilsētas nepārtrauktajam darbam ar SUTP un tā procesa uzraudzīšanai. Ja pašnovērtējuma process tiek turpināts un apvienots ar profesionālapskati, ziņojums kalpos kā pirmais solis profesionālapskates procesam.

Profesionālapskate
Profesionālapskatei pastāv daudz dažādu definīciju un modeļu. Šeit lietotajā kontekstā profesionālapskate tiek uzskatīta par metodi, kur „kritiski draugi sniedz neatkarīgu pilsētas attīstības novērtējumu attiecībā pret virsuzdevumu (-iem).” Tādējādi profesionālapskate ir „izpildes novērtējums”. Tas ir ekspertu „uzskatu spriedums” (novērtējums) par pilsētas „veikto progresu” (sniegumu), lai izpildītu virsuzdevumu (vai „ideālu”). Profesionālapskate piedāvā godīgu trešās puses pārskatu par pilsētas sasniegumiem un nākotnes iecerēm. Tā ir efektīvu izmaksu metode un konsultantiem bieži politiski pieņemamāka alternatīva.

Profesionālapskates darbs sākotnējās situācijas izvērtējuma procesā saistīts ar ārējo atšķirību analīzes veikšanu - lai noteiktu atšķirības vai trūkumus, kas pastāv starp pilsētas partnera patieso veikumu un virsuzdevumu. Patieso pilsētas veikumu nosaka profesionālapskatē iesaistītie eksperti, kuri ņem vērā pašnovērtējuma ziņojumu saistībā ar atbildēm uz jautājumiem, kas tika uzdoti profesionālapskates apmeklējuma laikā. Profesionālapskates komanda veic izpildes novērtējumu un izdara secinājumus par panākumiem, ko pašvaldība ir sasniegusi virzībā uz pilsētas ilgtspējīgu transportu.

Profesionālapskates var veikt dažādās jomās, bet konkrēts profesionālapskates modelis pilsētas ilgtspējīgam transportam tika izveidots BUSTRIP projekta ietvaros. Profesionālapskate, kas veikta ar šī modeļa palīdzību, var sniegt konstruktīvu kritiku par pilsētas sniegumu virzībā uz pilsētas ilgtspējīga transporta sistēmas ieviešanu, noteikt galvenās problēmas, kā arī sniegt ieteikumus par pasākumiem, kas veicinātu pilsētas progresu virzībā uz ilgtspējīgu transportu.

Profesionālapskates sistēma nodrošina individuālu pārskatu par pilsētas sasniegumiem virzībā uz ilgtspējīgu pilsētas transportu. Profesionālapskates par ilgtspējīgu pilsētas transportu jāveic ārējiem ekspertiem, kuri strādā citās pilsētās vai organizācijās un pārstāv kompetenču ziņā līdzīgas jomas. Profesionālapskati var veikt tikai par pamatu ņemot virsuzdevumu (šajā gadījumā SUTP virsuzdevumu). Pašnovērtējuma process un ziņojums ir instruments, kas sniedz profesionālapskates ekspertiem informāciju, kura tiem nepieciešama, lai veiktu pārskatu.

Kontrolsaraksts
• Transporta attīstības virzītājspēki pilsētā ir identificēti
• Noteikts kas un kā ietekmē virzītājspēkus
• Uzskaitītas attīstības tendences katram virzītājspēkam
• Uzskaitīti pozitīvie virzītājspēki, veikta iespējamo atbalsta pasākumu analīze
• Uzskaitīti negatīvie virzītājspēki, veikta iespējamo pasākumu analīze, kas ietekmētu virzītājspēkus
• Izstrādāts mērāmu indikatoru kopums, kuru izmantot, lai aprakstītu satiksmes situāciju un ietekmi pilsētā
• Ticamas mērījumu vērtības pieejamas visiem indikatoriem

„Pašnovērtējums aizņēma vairāk laika un pūļu nekā mēs domājām, bet tas noteikti bija viens no auglīgākajiem posmiem SUTP procesā”, norāda Mikko Lāksonens, kas rediģēja ziņojumu Turku. Pilsētas plānošanas birojā viņš veicina darbinieku pārvietošanos kājām vai ar velosipēdu. Darbā iesaistītā komanda savāca, apvienoja un izdarīja secinājumus par pamatdatiem katra SUTP virsuzdevuma ietvaros, izmantojot tobrīd pieejamos avotus: pašas pilsētas datus, datus no Dienvidrietumu Somijas reģionālās padomes, Turku Ekonomikas augstskolas un Turku universitātes pētījumus.

Lāksonens norādīja, ka pašnovērtējuma ziņojuma rezultāti bija negaidīti. „Kā jau sagaidījām, atklājām vairākus trūkumus. Tomēr bija pārsteidzoši, ka situācija virzījās vairāk uz neilgtspējīgā virziena pusi, nekā mēs domājām. Gandrīz visi virzītājspēki norādīja, ka pilsēta, lietojot jūrniecības terminus, drīzumā varētu uzskriet uz klintīm, ja mēs tā turpināsim iesākto ceļu.”

108 lappušu garo pašnovērtējuma ziņojumu pārveidoja par koncentrētu 17 lappušu kopsavilkumu, lai to izmantotu iekšējai saziņai un rezultātu izplatīšanai ieinteresētajām pusēm un plašsaziņas līdzekļiem.

Plašākais ziņojums, kas veidoja priekšstatu par ilgtspējīga transporta stāvokl, tika nosūtīts profesinālapskates komandai. Profesionālapskate visbeidzot izkristalizēja problēmas: plānošana par labu hipermārketiem, pilsētas izplešanās un reģionālās sadarbības trūkums, ko izraisa konkurējošās kaimiņu pašvaldības.

Kā pozitīvs atklājums jāuzskata fakts, ka Turku ir relatīvi kompakta struktūra un pilnīgi visas iespējas tālāk attīstīt ilgtspējīgu pilsētas transportu. Ziņojuma sagatavošanas laikā aptuveni 50 procentu braucienu tika veikti, izmantojot ilgtspējīgus transporta veidus. Pilsētai ir jāapzinās savas stiprās puses. Ja Turku ievēros savas stratēģijas, tā būs ilgtspējīga transporta paraugpilsēta. Ieviešanai jābūt tikpat ambiciozai kā stratēģijām”, viņš piebilst.

Pašnovērtējums un profesionālapskate palīdzēja izprast pilsētas pašreizējo stāvokli un nākotnē sagaidāmos izaicinājumus.

Kāpēc
Ilgtspējīga pilsētas transporta nākotnes vīzija ir pilsētas SUTP darba vadošā zvaigzne. Tā norāda virzienu, kurā pilsēta vēlas doties. Salīdzinājums starp vīziju un pilsētas esošo situāciju ir pamats, lai noteiktu, kādi pasākumi un attīstība nepieciešama, lai sasniegtu vēlamo. SUTP darbs ir sistemātiska pieeja, lai pakāpeniski tuvinātos vīzijai. Vīziju nepieciešams savstarpēji saistīt un sasniegt ar SMART mērķiem un kritērijiem. Citā veidā vīzija nekad nebūs sasniedzama.

Vīzija kalpo par vienojošo elementu, uz kuru var atsaukties visas ieinteresētās puses - tas nozīmē ikviens, sākot no politiķiem līdz pilsētniekiem un interešu grupām. Vīzija var arī būt noderīga, lai reklamētu pilsētu pārējai pasaulei. Cilvēki vēlas būt daļa no kaut kā lieliska un jauna - iedvesmojiet savu sabiedrību!


Kā
Vīzijai jābūt par vadošo zvaigzni visam procesam; tai jābūt reālai, bet jāsniedz kaut kas jauns, jāpievieno reāla vērtība un jāsalauž kādas no vecajām robežām, kurām vairāk nav īsta pamatojuma. Vīzijai jāraksturo vēlamā pilsētas nākotne un, ja tas iespējams, tā jāiztēlojas. Vīziju var izmantot kā mārketinga rīku, lai skaidri darītu zināmus pilsētas centienus. Vīzijai jābūt ambiciozai, bet pilsētai ir jābūt iespējām to sasniegt. Ja pilsēta ir noteikusi vīziju, kas ir koncentrēta un viegli saprotama, tad tai būs vieglāk definēt SMART mērķus un kritērijus SUTP procesam, kā arī vieglāk veikt uzraudzību.
Pilsēta var izvēlēties iesaistīt procesā ieinteresētās puses, lai iegūtu vairāk jaunu un drosm