Turpmākās sadaļas aprakstīs svarīgus Ilgtspējīga pilsētas transporta plāna ieviešanas soļus. Virzoties tālāk pēc plānošanas procesa, pieci ieviešanas soļi nodrošinās sekmīgu SUTP pieņemšanu, apstiprināšanu un ieviešanu.

Pirmās trīs sadaļas „mērķi un kritēriji”, „finanšu piešķiršana” un „atbildību piešķiršana” ir paralēlas un ietver līdzīgus un ar plānošanas procesu saistītus soļus. Katras solis palīdz pilsētu virzīt ilgtspējīgākas transporta sistēmas virzienā un "veido atšķirības".

Pēdējās divas sadaļas „pieņemšana un apstiprināšana” un „uzraudzība un novērtējums” ir noteicošās SUTP veiksmei. Tās SUTP nodrošina ar politisko un tehnisko pamatu un var ienest „atbilstošas izmaiņas” pilsētas transporta politikā un praksē. Tās var garantēt, ka SUTP ir „dzīves dokuments”.

Kāpēc
Vīzija paliks tikai par sapni, ja tā nebūs saistīta ar konkrētiem mērķiem un uzdevumiem, kurus sasniedzot sapnis kļūs par īstenību. Atbilstoši definēti mērķi un uzdevumi veido pamatu SUTP uzraudzīšanai.

SUTP mērķus un uzdevumus jāintegrē ar atbilstošās reģionālās, valsts un ES līmeņa stratēģijās un pasākumu plānos esošajiem mērķiem un uzdevumiem. Līdzīgajiem mērķiem un uzdevumiem jāietver detalizēta informācija par galvenajiem termiņiem, kad tiks pārraudzīta šo mērķu un uzdevumu izpilde, kā arī kad tiek sagaidīti starpposmu un beigu rezultāts.

Kā
Mērķus ir jāizsaka vispārējos jēdzienos, lai tos būtu iespējams sasniegt dažādos variantos. Mērķiem ir jāsekmē vīzijas sasniegšana. Mērķus ieteicams formulēt ar jēdzieniem, kas raksturo vēlamos rezultātus un ir saistīti ar cilvēku ikdienas dzīvi. Mērķiem jāaptver 5-10 gadu ilgs laika posms.

Mērķuzdevumi ir „līdzekļi” ceļā uz pilsētas mērķu un vīziju sasniegšanu.

• Mērķuzdevumi palīdz atrisināt problēmas un veikt izmaiņas – „virzītājspēku” un „ietekmes” analīze pašnovērtējuma ziņojumā palīdz saprast lielākās pilsētas problēmas un tās jomas, kurās izmaiņām būs vislielākā nozīme.
• „Ātras uzvaras” ir pasākumi, kas palīdz veidot pārliecību, atbalstu un impulsu un izpildīt mērķuzdevumus – tās palīdz sasniegt lielākās un ātrākās izmaiņas ar visniecīgākajiem resursiem. Izmantojiet sākotnējās situācijas izvērtējumu kā izejas punktu.
• Mērķuzdevumiem jābūt ELEGANTIEM (SMART):
o Specifiskiem (Specific) – precīzi aprakstītiem, izmantojot kvantitatīvos un/vai kvalitatīvos terminus, kas saprotami visām ieinteresētajām pusēm.
o Izmērāmiem (Measurable) – esošā „situācija” vai „stāvoklis” ir zināmi un ir izmērīti. Resursi ir atrasti, lai izmērītu notikušās izmaiņas (kvalitatīvās un kvantitatīvās).
o Sasniedzamiem (Achievable) – balstītiem uz pieejamām tehniskajām, operatīvajām un finansiālajām kompetencēm un uz vienošanās/saistībām, ko uzņēmušās ieinteresētās puses.
o Reāliem (Realistic) – balstītiem uz zināmiem un pārvaldāmiem riskiem, kā arī pieejamiem resursiem.
o Noteiktiem laikā (Timed) – definēti „starpposmu” sasniegumi (kvalitatīvie un kvantitatīvie) un galvenie termiņi (mērķu un uzdevumu) sasniegšanai

Kā piemērs SUTP mērķuzdevumam var kalpot sekojošais:

„Lundby partnerība palielinās kopējo uz darbu veikto braucienu skaita, kuros izmantots velosipēds, proporciju no 10% (2007. gadā) līdz 12% (2008. gadā), līdz 14% 2009. gadā un līdz 20% 2010. gadā., Lai realizētu noteiktā laikā konkretizētu un plānotu kapitāla investīciju programmu (jauna infrastruktūra) un ar cilvēkresursiem saistītus pasākumus (izglītība un cilvēkus stimulējoši līdzekļi), artneri uzņēmušies saistības pār finansiālajiem un cilvēku resursiem. Katru gadu tiks novērtēts mērķuzdevumu sasniegšanas progress, kā arī izmaiņas mērķuzdevumos, kas saskaņotas ar partneriem, konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm”.

Definējot mērķuzdevumus, būtiski ir iesaistīt atbilstošās ieinteresētās puses. kas var tikt ietekmētas vai pieprasa no tām rīcību. Piemēram, jāiesaista pilsētas lielākie darba devēji, lai tie ietekmētu ar darbu saistītos braucienus. Iedzīvotāju un NVO iesaistīšana mērķuzdevumu izvirzīšanā var veidot pamatu izmaiņām viņu uzvedībā un paradumos.

Līdzekļi ir pasākumi, kurus realizējot var sasniegt plānotās izmaiņas. Pasākumu izpilde ļauj sasniegt izvirzīto mērķuzdevumu. SUTP jāietver līdzekļi pasākumu realizēšanai „īsā”, „vidēji ilgā” un „ilgā” termiņā. SUTP ietver šo līdzekļu sekmīgas izmantošanas uzraudzību, lai sasniegtu SUTP mērķus un uzdevumus. Īstermiņa līdzekļi tiek izmantoti pašreiz, šogad un nākamajā gadā. Tie nodrošina „ātras uzvaras” un veido stingru pamatu vidēji ilga termiņa līdzekļu panākumiem, kas nodrošina plānotās izmaiņas nākamajos 2-5 gados. Ilgtermiņa līdzekļus veido ikgadējie/īstermiņa līdzekļi, kas ieviesti „soli pa solim" un kopā veido vīziju, kā, piemēram, jaunas ātras tranzīta sistēmas izbūve, drošas apmācības braukšanai ar velosipēdu nodrošināšana visiem bērniem utt. Bez šiem pasākumiem SUTP nekad netiks sasniegts.

Lai veidotu sasniedzamas stratēģijas, iepriekš definētie līdzekļi ir jāsagrupē atbilstoši to ticamībai. Viegli ieviešamie pasākumi ir jāuzsāk vispirms (ātrās uzvaras). Izvēlētie pasākumi ir jāpārbauda, vai tiem ir nepieciešamais potenciāls tālāka progresa sasniegšanai - tiem jābūt „elastīgām platformām”, lai ieviestu iecerētos pasākumos, bet tie nedrīkst ieslēgt ķēdē un aizvest nepareizā virzienā.

Kontrolsaraksts
• Ar SUTP saistītie mērķi, uzdevumi un līdzekļi ir skaidri definēti
• Personīgam transportam izvirzīti konkrēti mērķi
• Kravas transportam izvirzīti konkrēti mērķi
• Definētas pilsētas transporta mērķuzdevumu indikatoru vērtības
• Noteikts grafiks mērķuzdevumu sasniegšanai
• Definēts plānoto SUTP pasākumu saraksts
• Novērtēta plānoto pasākumu prognozētā efektivitāte
• Pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu pilsētas mērķus
• Nepastāv tādi SUTP mērķi, kuriem nav definēti pasākumi šo mērķu sasniegšanai

Kāpēc
Pietiekami un atbilstoši piešķirti finanšu resursi ir priekšnosacījums sekmīgai SUTP ieviešanai. Lai plānotajā laika periodā varētu ieviest SUTP noteiktos pasākumus, ir jābūt pieejamiem nepieciešamajiem finanšu resursiem. Plānotie pasākumi bez nepieciešamajiem cilvēku un finanšu resursiem nav nekas cits kā centieni, kurus nevar ieviest un tie lemti neveiksmei.

Kā
Pasākumus SUTP politikas un plānu ieviešanai var realizēt tikai tad, ja pieejams pietiekams resursu apjoms - cilvēki, kas var veltīt laiku un kuriem ir attiecīgās kompetences, nauda investīcijām infrastruktūrai, kā arī konsultācijām, speciālistiem, informācijas tehnoloģiju, ieinteresēto pušu iesaistei, drukas materiāliem utt. Finanšu plānam „katram pasākumam” jābūt precīzam , aprakstot visas izmaksas, kas saistītas ar sekmīgu pasākuma īstenošanu saskaņotajā laika periodā. Jāparedz finanšu resursi neparedzama riska gadījumiem. Dažiem pasākumiem var būt nepieciešama kompensācija par kavējumiem vai negaidītām izmaksām.

Katram pasākumam jābūt „ieviešanas plānam” , kas sniedz detalizētu informāciju par to „kurš ko dara, kur, kad un kā, kādi ir uzraudzības un ziņošanas nosacījumi un kurš par ko maksā un kad.” Ieviešanas plāns dažiem SUTP „vidēji ilga” un „ilgtermiņa” pasākumiem var ietvert „sagatavošanās pasākumus”: pieteikumu sagatavošana granta vai aizņēmuma saņemšanai, ieinteresēto pušu pārliecināšana sniegt nepieciešamos cilvēku un darbības resursus, zemes iegāde vai izmaiņu izdarīšana likumdošanā utt. Šie sagatavošanās pasākumi ir jāpabeidz pirms ir nodrošināti visi nepieciešamie resursi, lai ieviestu SUTP pasākumus. Kamēr šie sagatavošanās pasākumi nav pabeigti, SUTP pasākums ir tikai centiens – nepieciešamie resursi vēl nav pieejami. SUTP ir jādiferencē un jānodala jebkāda veida pasākumi, kuriem resursi vēl nav pieejami.

Katra SUTP darbība ir jāievieš saskaņā ar grafiku, kas sagatavots, pamatojoties uz resursu pieejamību un katra pasākuma prioritāti. Iepriekš minēto iemeslu dēļ „ātras uzvaras” pasākumi ir prioritāte.

Kontrolsaraksts
• Katram pasākumam ir finanšu plāns
• Katram pasākumam ir ieviešanas plāns
• Ierosinātajiem pasākumiem ir noteikts laika grafiks
• Ieteiktajiem pasākumiem ir piešķirts pietiekams finansējums

Gdiņas pilsēta bija sekmīgi definējusi SUTP pasākumus, noteikusi un piešķīrusi finanšu līdzekļus pilsētas attīstībai un ar SUTP saistītām investīcijām. Alicja Pavlovska, Satiksmes tehnoloģijas departamenta koordinatore skaidro, ka pilsēta ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu ieviesusi vairākus pilsētas transporta projektus, ieskaitot Intelektuālās pārvaldības sistēmas, drošu ceļu krustojumu un velosipēdistu celiņu izveidi.

Lai veicinātu un nodrošinātu pilsētas attīstībai nepieciešamo finansiālo bāzi, Gdiņa izmanto un aktīvi līdzdarbojas starptautiskajās finansēšanas programmās. Pilsēta piedalījusies ne tikai Eiropas Kohēzijas fonda, bet arī Eiropas struktūrfondu un Baltijas jūras reģiona Interreg programmās.

Gdiņas pieredze apstiprina to, ka reāli un pareizi piešķirti finanšu līdzekļi ir priekšnoteikums sekmīgai SUTP ieviešanai. SUTP definētiem pasākumiem jābūt reāliem, un viens veids, kā to pārbaudīt, ir noteikt vai ir pieejami atbilstoši finanšu resursi to ieviešanai. „Jāidentificē pasākumi, kas pietiekami piepilda mērķus, jāatrod un jāpiešķir atbilstoši finanšu resursi plānotajiem pasākumiem SUTP”, piebilst Pavlovska.

Lielākās nesen veiktās investīcijas transportā ir Intelektuālās transporta sistēmas (ITS) ieviešanai vienā no Gdiņas pilsētas galvenajām satiksmes artērijām, kas dod prioritāti sabiedriskajam transportam ar luksoforiem regulējamos krustojumos. Pēc Pavlovskas domām tā arī samazina un padara efektīvāku satiksmi pilsētā.

Citā piemērā vietējās varas iestādes vēlējās uzlabot gājēju drošību pilsētā. „Tad mēs veiksmīgi pieteicām projektu, lai ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu pārbūvētu trīs bīstamus krustojumus”, norāda Pavlovska. No šiem un vairākiem citiem piemēriem Gdiņa ir uzzinājusi, ka labas un reālas projekta idejas un rīcības plāni un skaidri finanšu piešķiršanas plāni ir priekšnosacījumi pozitīviem finansēšanas lēmumiem.

Kāpēc
Pārāk bieži atbildība par plānu ieviešanu nav saskaņota vai tā nav skaidra. Tas parasti ir cēlonis neveiksmīgai plāna ieviešanai un pat tā iegulšanai plauktā.

Ja cilvēkiem ir noteikta atbildība, stimuls, resursi un cilvēki ir motivēti – lietas notiek! Kad pasākumi ir bijuši sekmīgi – izmaiņas notiek! Ja iztrūkst visi šie nosacījumi, tie paši cilvēki redzēs šķēršļus un problēmas, nevis risinājumus un iespējas. SUTP ir jāvada organizācijai, kas atbalsta cilvēkus viņu darbā, kas pievērš vērību nepārtrauktam mācību procesam, kā arī mācās no kļūdām un neveiksmēm, nemeklējot vienu vainīgo. Bez tam visi panākumi ir jācildina - ja vēlaties tos vēl vairāk!

Kā
Pašvaldības vienībai/departamentam un konkrētai personai/speciālistam (piemēram, nodaļas vadītājs) ir jāpiešķir pilnīga atbildība par SUTP ieviešanu. Šai vienībai ir jādod skaidrs norādījums koordinēt SUTP darbu pašvaldībā. Ņemot vērā SUTP darba starpsektoru raksturu, atbildību konkrētās nozarēs vai jomās tomēr var sadalīt vairāku pašvaldības departamentu starpā. Katrai nozarei un uzdevumam ir jānosaka atbildīgā persona, mērķi un pagrieziena punkti. SUTP ieviešanas procesa koordinatoram, kuram noteikta vispārējā atbildība, jāseko progresa uzraudzībai un informācijai par pagrieziena punktiem.

Ja pilsētā pastāv kāda veida atlīdzības/prēmēšanas sistēma, piemēram, algas palielinājums, balstīts uz izpildes izvērtējumu - to var izmantot kā pamudinājumu aktīvai līdzdalībai SUTP definēto mērķu sasniegšanai.

Pārliecinieties, ka katram plānotajam pasākumam ir piešķirts pienācīgs finansējums budžetā un ka viena persona/speciālists ir atbildīgs par tā ieviešanu.

Daudzus pasākumus, iespējams, jāievieš, izmantojot starpsektoru sadarbību vai partnerību ar ieinteresētajām pusēm. Tomēr pašvaldībā ir jānozīmē viena atbildīgā persona un jāuzrauga progress. Vēlreiz svarīgi ir uzsvērt, ka pasākumiem jābūt atbilstošā ambīciju līmenī, saskaņā ar piešķirto finanšu apjomu un personas atbildību. Piemēram, pasākumam, kuram nepieciešams augsta līmeņa atbalsts un domes lēmumu pieņemšana, par atbildīgo personu nedrīkst nozīmēt jaunāko ierēdni.

Kontrolsaraksts

• Atbildības ir skaidri noteiktas
• Katram ierosinātajam pasākumam ir nozīmēta atbildīga vienība/persona
• Katrai vienībai/personai ir pietiekams resursu kopums, lai realizētu plānotos pasākumus.

Kāpēc
Mazāk ambiciozs un politiski apstiprināts SUTP ir efektīvāks nekā ļoti ambiciozs un politiski neatbalstīts plāns. Īpaša nozīme sekmīgai SUTP ieviešanai ir politiskais akcepts, kā arī tā attīstības gaitas uzraudzība un politiskās vadības informētība par tā attīstības gaitu.

Vienādi svarīgi ir, lai SUTP principus un iemeslus izprot un atbalsta pašvaldības politiskie vadītāji un visa organizācija kopumā. Tikai pēc tam SUTP kļūs par efektīvu līdzekli, lai sasniegtu ilgtspējīgāku transporta sistēmu. Tāpēc jau no paša sākuma pilsētas vietējie politiķi un ietekmīgie dalībnieki jāinformē un jāiesaista diskusijās par SUTP. Ieteicams, lai vietējie politiķi aktīvi iesaistītos transporta vīzijas attīstības procesā un SUTP attīstībā. Aktīva politiķu iesaistīšana jau no paša sākuma sekmēs plāna apstiprināšanu un pieņemšanu nākotnē.

Kā
SUTP ir „jāpieder” ieinteresētajām pusēm, kuras realizēs un nodrošinās ieviešanu ar cilvēku un finanšu resursiem. Tam jābūt politiskās vadības īpašumā, kura formāli un juridiski pieņems un apstiprinās plānu. SUTP sagatavošanas posmā nekad nav par agru iesaistīt politiskos pārstāvjus. Vietējā, reģionālā un valsts līmeņa politiķi var sniegt savu ieguldījumu, izmantojot ieinteresēto pušu līdzdalības pasākumus un izstrādājot vīziju, nosakot mērķus un uzdevumus. Atbildīgiem ierēdņiem ir ne tikai jāiesaista politiķi, kuri darbojas ar transportu un pārvadāšanu saistītās jomās, bet arī politiķus no vides/ilgtspējības, sociālo, izglītības jautājumu un plānošanas jomas.

Tā kā SUTP pasākumiem nepieciešamas resursu saistības, kuras būtu vienas administrācijas pilnvarojumā, tad vēlams izveidot plašu politisko saskaņotību, lai nodrošinātu tā ilgtermiņa atbalstu un stabilitāti neatkarīgi no izmaiņām politiskajā vadībā. Nepieciešamas pārrunas augstākajā līmenī, lai vienotos par veidu, kādā politiskās grupas un partijas iesaistīsies SUTP.
Mērķis ir atļaut visām politiskajām partijām un pārstāvjiem būt par plāna „īpašniekiem” – lai to panāktu, plānam ir jāatspoguļo pēc iespējas vairāk perspektīvu un uzskatu, tā palielinot politisko un ieinteresēto pušu atbalstu un plāna pieņemšanas iespējas. Katrai pilsētai jānolemj, kuras būtu atbilstošākās politiskās komitejas/padomes/valdes/iestādes, kas pieņems un apstiprinās SUTP. Tai arī jāizlemj, vai viena un tā paša iestāde būs atbildīga par SUTP attīstības gaitas uzraudzīšanu, novērtēšanu un pārskatīšanu – regulārie ziņojumi par attīstības gaitu sniegs informāciju, kas nepieciešama, lai mācītos no kļūdām un neveiksmēm, kā arī lai cildinātu un stiprinātu panākumus. Tas nodrošinās to, ka politiķi atbalstīs SUTP ilgtspējīga transporta sistēmas izveidi.

Kontrolsaraksts
• SUTP ir prezentēts un tas ir pārrunāts ar dažādām politiskajām partijām
• Skaidri definēts kādā līmenī/kam SUTP ir jāpieņem un jāapstiprina, lai tas būtu likumīgs (piemēram, pilsētas padome)

Pirms 1990. gada Sundsvālei bija nopietna problēma ar pilsētas tēlu. „Visas pilsētas rūpniecības un transporta problēmas noveda pie vienkārša jautājuma – kā jūs varat dzīvot Sundsvālē”, norāda Kristers Tārbergs, Sabiedriskā transporta vadītājs.

Pilsēta ar tās politiķu atbalstu uzsāka projektu ar mērķi līdz 2000. gadam samazināt enerģijas ražošanas un rūpniecības radītos izmešus. „Rezultāti bija diezgan labi. Tomēr 2000. gadā mums vēl palieka viena problēma – satiksme. Tajā laikā vairāk nekā 72 procentu braucienu tika veikti ar personīgajām automašīnām.”

Tajā laikā, kad Sundsvāle uzsāka savu SUTP BUSTRIP projekta ietvaros, pilsēta jau bija sākusi veidot savu vīziju ar vicemēra, citi politiķu, dažādu pašvaldības departamentu un ieinteresēto pušu atbalstu. Galīgo lēmumu par vīziju vienprātīgi pieņēma pilsētas padome 2007. gadā.

„Laika plānojums SUTP bija atbilstošs. Tomēr mēs neskatījām tikai satiksmes plānu. Pilsētas vīzijas turpinājums bija transporta stratēģija, kura saņēma lielu politisko atbalstu no politiskajām partijām, pilsētas iedzīvotājiem un ieinteresētajām pusēm. Tika apkopoti visi viedokļi un panākta vienošanās.”

Attiecībā uz transportu Sundsvālē bija divas galvenās problēmas – dzelzceļa šķērsojums pilsētas centrā un Eiropas ceļš Nr. 4, kas izskatījās diezgan drūms – vienmuļas asfalta virsmas, kas vijās cauri pilsētai. „Mūsu vīzija un plāni ietvēra apakšzemes tuneļa izbūvi dzelzceļam un virs tā ceļojumu centru, bet Eiropas ceļu Nr. 4 pārveidot par bulvāra un pilsētas stila maģistrāli, kur būtu daudz koku un jauns tilts."

Plānā arī bija paredzēta ēku būvniecība tuvāk pilsētas centram un atbalsts sabiedriskā transporta izmantošanai, pastaigām un velosipēdu lietošanai. „Mēs turpināsim darbu soli pa solim – cerams, ka līdz 2010. gadam situācija uzlabosies", uzsver Tārbergs un iesaka: „Pirms problēmu risināšanas paļaujieties uz citām ieinteresētajām pusēm un institūcijām.”

Kāpēc
Uzraudzība un novērtēšana ir būtiski vadības instrumenti, kas sniedz nepieciešamo informāciju SUTP lēmumu pieņemšanai. Šī informācija ziņo par politiku, plānu un programmu attīstības gaitu, par to, vai mērķi sasniegti noteiktajā laikā un pasākumi sasniedz plānotos rezultātus, par izmaksām un izmaiņām datu komplektos utt. Šī informācija ļauj lēmumu pieņēmējiem vadīt SUTP, lai efektīvi deleģētu uzdevumus un sasniegtu mērķus budžeta ietvaros. Šī informācija palīdz pašvaldībai, politiķiem un tehniskajiem darbiniekiem izprast kā neliela mēroga iniciatīvas var palīdzēt mērķu un uzdevumu sasniegšanā. Koplietojot šo informāciju ar ieinteresētajām pusēm, tā var palīdzēt veidot partnerattiecības.

Uzraudzība nozīmē - datu vākšanu, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai SUTP mērķis ir sasniegts. Uzraudzība sniedz izpildes indikatorus un datus, kas apraksta notikušās izmaiņas, kā arī nodrošina ar informāciju, kas nepieciešama novērtēšanai.

Novērtēšanas process veido „mācību morāli „ – sapratni par informācijas un uzraudzības laikā iegūto ziņu nozīmi. Tas nozīmē šīs informācijas novērtēšanu, izskaidrošanu, apspriešanu un rekomendāciju sniegšanu par to, kādas izmaiņas jāveic SUTP politikās, plānos un programmās. Tā sekmē izmaiņu un uzlabojumu efektivitāti.

 Ar indikatoru palīdzību iespējams izmērīt, noteikt plānu un programmu ieviešanas grūtības, pazīmes vai effektivitāti. To pamatā var būt fiziskās, ekonomiskās, vides, sociālās, tehniskās vai politiskās izmaiņas laika posmā, un tie var būt objektīva vai subjektīva rakstura. Uzraudzības rezultātā apkopotie dati norāda uz izmaiņām katrā indikatorā . Mērķi un uzdevumi ir jāizsaka plānoto un vēlamo izmaiņu izteiksmē noteiktā laika posmā ar indikatoriem. 

Kā
Ietveriet uzraudzību un novērtēšanu
Visi SUTP plānu, politiku un programmu pasākumi pašvaldībās ir problēmas novērtēšanas un vienošanās par risinājumu rezultāts. Šajā procesā noteiktas izmaiņas, ko pašvaldība vēlas sasniegt, un tās izsaka indikators (gaisa kvalitāte/velosipēdu izmantošana, bērnu iešana uz skolu utt.)

Izvēlēties mērāmus indikatorus
Lai arī kopējā „vīzija” (skatīt XXX sadaļu) un „mērķi un uzdevumi” (skatīt XXX sadaļu) var būt vairāk vispārēji (piemēram, „teicama gaisa kvalitāte”), indikatoriem jābūt fokusētiem, mērāmiem un reāliem, piemēram, „dienu skaits, kurās gaiss atbilst labai kvalitātei”- putekļu koncentrācija PM 10 nepārsniedz noteiktās robežvērtības. Tikai mērāmi indikatori nodrošina izpildes uzraudzību, novērtēšanu, programmas sakārtošanu un ziņojumu sniegšanu.

Uzraudzības un novērtēšanas integrēšana
Attīstības virzības uzraudzībai un novērtēšanai ir jābūt precīzi formulētam grafikam, kam jāattiecas uz katru SMART mērķi – tam jābūt balstītam uz mērāmiem vai mērītiem indikatoriem. Uzraudzības un novērtēšanas grafikam jābūt izstrādātam, lai noteiktā laikā savāktu datus un lēmumu pieņēmējiem būtu pieejamas rekomendācijas, kas izriet no novērtējuma. Tas ļauj pārstrādāt plānus, politiku un programmas, pamatojoties uz iegūto morāli.

Resursi uzraudzībai un novērtējumam
Mērķu un indikatoru izvēlei jāietver izmaksu novērtējums, kas saistīts ar datu vākšanu, kuri nepieciešami progresa uzraudzībai. Nepieciešams ietvert arī novērtējuma izmaksu izvērtējumu, ko veikusi kompetenta un/vai neatkarīga organizācija. Šiem izvērtējumiem jāietver aprēķini par nepieciešamiem cilvēku resursiem, laiku un izmaksām. Jābūt skaidri sadalītiem ar uzraudzību un novērtēšanu saistītiem pienākumiem, atbildībām un pakļautībām, kas ir daļa no SUTP darba plāna. Lai nodrošinātu caurspīdīgu atbildību, jāņem vērā ārēju, neatkarīgu mērķu uzraudzības un novērtējuma ieguvumus kopā ar nerediģētu publisku ziņojumu sniegšanu.

Novērtējums
Novērtējumam jāietver gan „kvalitatīvie”, gan „kvantitatīvie” rezultāti un rekomendācijas. Kvantitatīvie rezultāti saistīti ar attīstības gaitu, izmantojot mērāmus mērķa indikatorus. Šo informāciju var izmantot, lai noteiktu nepieciešamā izmaiņas, piemēram, palielināt dienu skaitu, kurās gaiss atbilst labai kvalitātei (putekļu koncentrācija PM 10 nepārsniedz noteiktās robežvērtības) . Kvalitatīvie rezultāti ietver ieviešanas pieredzi, vispārējo mērķu izpildi, informētības līmeņus, ietekmi uz dzimumu vienlīdzību un pieeju utt. MOST-MET uzraudzības un novērtēšanas rīku komplektu, kas ir ceļvedis Mobilitātes vadības pieeju izvērtējumam.

Novērtējuma ziņojuma sniegšana
Par novērtējumu ir jāziņo, lai palīdzētu personālam mācīties un veicinātu lēmumu pieņēmēju sapratni par novērtējuma rezultātu un turpmāko pielietojumu. Novērtējums, par kuru sniegts publisks ziņojums, piedāvā ieinteresētajām pusēm iespējas dot savu ieguldījumu diskusijās par programmu izvēli un resursu sadali.

Sasniegumu apliecināšana
Procesa sasniegumi, panākumi, kā arī trūkumi un neveiksmes ir atklāti jāpaziņo sabiedrībai. Atzinība par labu SUTP procesu ir jāsaņem tiem, kuri ir veikuši darbu. Apliecinājumam par sasniegumiem ir ievērojama ietekme uz nepārtrauktu ieinteresētību procesā un tā realizēšanā.


Kontrolsaraksts
• Definēts, kā tiks uzraudzīts progress virzībā uz SUTP mērķiem
• Izraudzīti konkrēti termiņi SUTP darba progresa novērtējumam
• Skaidri definēta vienība/persona, kas atbildīga par SUTP darba progresa novērtējumu, ņemot vērā definētos mērķus un uzdevumus
• Vienībai/personai piemīt nepieciešamā kompetence, līdzekļi un resursi, kas piešķirti progresa izvērtēšanai virzībā uz SUTP mērķiem
• SUTP progresa novērtēšanai eksistē laika grafiks
• Definēts, kam ziņos par novērtējuma rezultātiem

Gaisa kvalitātes uzraudzība ir veikta gandrīz visās Eiropas pilsētās. Tomēr tās izmantošana integrēta kopā ar transporta un pilsētas plānošanu ir solis pretim transporta un urbanizācijas radīto negatīvo ietekmju izpratnei un sarežģītām attiecībām starp vidi un veselību.

Daudzus gadus Liepājas pilsētai nebija datu par slāpekļa dioksīda (NO2) izmešiem pilsētas centrā. Nebija pietiekami ar vienu gaisa monitoringa staciju, lai veidotu kopēju priekšstatu par to, kā satiksme ietekmē gaisa kvalitāti.

SUTP procesa laikā pilsēta izlēma veikt pilotpasākumu gaisa kvalitātes uzraudzībā un izvērtēšanā, dodot iespēju iegūto informāciju izmantot jaunu plānu izstrādē. Pilotpasākuma laikā piecās dažādās vietās pilsētas centrā tika veikti NO2 mērījumi, kā arī noteiktas transporta plūsmas un to intensitāte centra noslogotākajās ielās un krustojumos un veikta slāpekļa oksīdu (NOx) izkliedes modelēšana, nosakot stundas un gada vidējās koncentrācijas lai novērtētu transporta ietekmi uz gaisa kvalitāti.

„Mēs vēlējamies ņemt vērā šo konkrēto tēmu, lai, izmantojot jau esošos līdzekļus, noteiktu iespējamos risinājumus satiksmes plūsmu reorganizācijai pilsētas centrā, nodrošinot labāku gaisa kvalitāti vai nepasliktinot esošo situāciju, ", informē Dace Liepniece, Vides daļas vadītāja.

„Gaisa kvalitātes pārvaldība ir īpaši svarīga tādās pilsētās kā Liepāja, kurā ir nevienmērīgs rūpniecības teritoriju, zaļās zonas un apdzīvoto rajonu sadalījums/blīvums ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.”

Pilotpasākums ietvēra mērījumu veikšanu, datu apkopošanu un modelēšanu un priekšlikumu izstrādi pilsētas administrācijai, norādot „karstās vietas”. SUTP ieviešanas pasākumi jāvērš tieši uz šīm konkrētajām vietām.

„Ir svarīgi ir šāda veida procesu sagatavot ļoti savlaicīgi, un pēc tam iepazīstināt ar to sabiedrību un politiķus turpmākai lēmumu pieņemšanai", secina Liepniece.

Rezultātu prezentēšana plašsaziņas līdzekļos palielina izpratni par satiksmes radītā piesārņojuma tiešo ietekmi uz vidi un ilgstošā laika periodā iespējams arī uz cilvēku veselību un atvieglo nepopulāru, ar satiksmi saistītu pasākumu ieviešanu pašvaldībā.