Mūsdienu pilsētu problēma ir samazināt transporta nepieciešamību, vienlaikus saglabājot un , kur tas iespējams, palielinot vietējo ekonomisko labklājību un dzīves līmeņa kvalitāti. Naftas produktu cenu kāpums un trūkumi piegādē padara aktuālāku SUTP principu par nepieciešamību samazināt transportu.

Jaunu projektu attīstība, kas savā veidā liek cilvēkiem mērot lielus attālumus un palielina nepieciešamību izmantot motorizētus transporta līdzekļus, darbojas pretim ilgtspējīga transporta principiem.

Tādējādi pārvietošanās attālumu samazināšana un nepieciešamība pēc pārvietošanās ir stūrakmens ilgtspējīgam pilsētas transportam. Tas nenozīmē, kas pilsētas iedzīvotāji nedrīkst pārvietoties, bet gan to, ka viņiem nevajadzētu veikt tālus pārbraucienus, lai apmierinātu savas pamatvajadzības. Ideālā gadījumā attālumiem jābūt tik lieliem, lai pārvietošanās kājām vai braukšana ar velosipēdu būtu pievilcīgs/piemērots transporta veids.

Nelieli attālumi arī uzlabo iespējas palielināt izmantojamā transporta veida maiņu. Svarīgi ir izveidot labu transporta sistēmu, kas sniedz visām sabiedrības grupām vienādu vai vieglu pieejamību svarīgiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai īpašumā ir automašīna.

Cilvēku un preču pārvadāšanai tiek izmantoti dažādi transportlīdzekļi. Tīra un klusa transporta sistēmas ieviešana, izmantojot energoefektīvus transportlīdzekļus un lietojot alternatīvas degvielas, samazina trokšņu un gaisa piesārņojuma līmeni, kā arī siltumnīcas efekta radīto izplūdes gāzu ietekmi.

Pilsētas transporta plānošanā bieži netiek ņemti vērā kravu pārvadāšanas transporta jautājumi, lai gan tie ievērojami ietekmē ilgtspējīgu transportu. Efektīva pilsētas loģistika simbolizē papildu stūrakmeni virzībā uz ilgtspējīgu transportu.

Lai sasniegtu SUTP nospraustos mērķus un virzītu pilsētas transporta sistēmu ilgtspējības virzienā, visiem pasākumiem un līdzekļiem ir jāatspoguļo šie principi.

Kāpēc
Neliela apdzīvotības blīvuma attīstība, suburbanizācija, ārpus pilsētas tirdzniecības centri, globalizācija un pieaugošs cilvēku pieplūdums tas viss kopā sekmē pastiprinātu nepieciešamību pēc transporta. Šīs sociālās un ekonomiskās grūtības ir atstājušas sekas pilsētas rajonu telpiskās attīstības modeļos un pilsētas transporta sistēmu kvalitātē un raksturā.
Šo „virzītājjspēku” mērīšana, izpratne un pārvaldīšana ir nozīmīgs aspekts ilgtspējīga transporta sasniegšanā. Transporta pieprasījuma vadošajiem plāniem, politikai un programmām nepieciešama ilgtermiņa perspektīva.

Lai samazinātu nepieciešamību pēc transporta, vajadzīgi plāni, politika un programmas, kuri būtībā ir profilaktiski.

Kā
Samazinātu nepieciešamību pēc transporta iespējams sasniegt, piemērojot ilgtspējīgu telpiskās plānošanas politiku, kas atbalsta un veicina jauktas izmantošanas attīstības projektus. Šie attīstības projekti apmierina iedzīvotāju mājokļu, iepirkšanās, komerciālās un nodarbinātības vajadzības, pie kam attālumi ir mērojami kājām un ar velosipēdu vai sasniedzami ar sabiedrisko transportu.

SUTP ir nepieciešama telpiskā plānošana, kas balstīta uz principu samazināt nepieciešamību lietot personīgo transportu, un kas pieprasa, lai telpiskā plānošana būtu integrēta ar transporta un mobilitātes plānošanu.

Satiksmes ietekmes novērtējumi (Traffic Impact Assessment – TIA) palīdz izvērtēt piedāvāto attīstības projektu (iepirkšanās centri/dzīvojamās ēkas) un jauno plānu (nodarbinātības centri/tūrisma iniciatīvas utt.) iespējamo ietekmi uz satiksmi. TIA tiek organizēti, lai informētu par priekšlikumiem nepieciešamajām izmaiņām ilgtspējīga pilsētas transporta nodrošināšanai. TIA ir jāveic plāna izstrādnes procesa sākumā vai attīstības laikā. TIA ir jāvirza uz izmaiņām attīstībā – izmaiņām attiecībā uz atrašanās vietu, novietojumu vai blīvumu vai izmaiņām mobilajā infrastruktūrā vai sabiedriskā transporta iespējās. TIA palīdz mums izprast, kā efektīvāk un ilgtspējīgāk piegādāt vietējos pakalpojumus un kā samazināt nepieciešamību pēc transporta: nozīmīgiem vietējiem pakalpojumiem, piemēram, slimnīcām, medicīnas centriem, bibliotēkām, skolām jābūt izvietotām vietās, līdz kurām var aiziet kājām, aizbraukt ar velosipēdu vai piekļūt ar sabiedrisko transportu. Šādā veidā TIA palīdz vietējiem lēmumu pieņēmējiem samazināt nepieciešamību pēc transporta.

Kompaktas, jauktas izmantošanas pilsētas teritorijas atbalsta ilgtspējīgu pilsētas transportu un samazina nepieciešamību pēc transporta. Ja šis pasākums notiek kā daļa no „rekonstruēto parku” pārprojektēšanas, tas var vēl tālāk samazināt nepieciešamību pēc transporta. No otras puses, jaunu industriālo parku attīstība sekmē pieaugošu nepieciešamību pēc transporta. Jaunu industriālo parku attīstības vietām ir jābūt jaukta izmantošanas tipa un integrētām esošajā sabiedriskā transporta infrastruktūrā. Ja nepieciešamību pēc transporta ir paredzēts samazināt, velosipēdu izmantošanas un pārvietošanās kājām kultūrai ir jābūt šo parku attīstības galvenajiem nosacījumiem.


Kontrolsaraksts
• Pilsētas telpiskais plāns un politika atbalsta principu samazināt personīgā un preču pārvadāšanas transporta nepieciešamību
• Veikalu, skolu un citu vietējo pakalpojumu novietojums palīdz samazināt vajadzību izmantot transportu
• Pilsētas varas iestādes izmanto virkni ar cilvēkresursiem saistīto pasākumu, lai mazinātos nepieciešamība pēc transporta gan attiecībā uz pasažieriem, gan precēm
• SUTP ietver mērķus un uzdevumus, lai samazinātu nepieciešamību lietot personīgo transportu
• SUTP ietver mērķus un uzdevumus, kas samazina nepieciešamību lietot transportu preču pārvadāšanai

„Skolēnu atsaucība bija fantastiska!” bez vilcināšanās saka Džeimss MakGīvers, starptautiskā projekta koordinators.

2006. gada decembrī Kauņas pašvaldība Lietuvā sāka darbu ar divām skolām pilsētas ārējās priekšpilsētās, lai palīdzētu uzlabot skolēnu ceļu uz skolu. Skolas tika izvēlētas pēc piedalīšanās SUTP vienaudžu novērtēšanas uzdevumā. Kopīga iniciatīva kā rekomendācija nāca no sākotnējās vienaudžu novērtēšanas grupas.

Nolūks bija uzlabot nokļūšanu uz skolu un nokļūšanas atmosfēru skolēniem divās priekšpilsētas skolās, nodrošinot praktiskas un sasniedzamas rekomendācijas. Materiālu pamatā bija „Drošs ceļš uz skolu”, kuru nodrošināja Sustrans, britu organizācija.

Skolēni sagatavoja savas kvalitatīvu un kvantitatīvu aptauju versijas, izplatīja starp saviem skolas biedriem un apkopoja rezultātus diagrammās un tabulās un informācijas kopsavilkumu. Viņi arī uzņēma fotogrāfiskus pierādījumus par problēmām apkārtējā vidē un pievienoja tos gala atskaitei par ceļa uz skolu plānu.

„Skolēni izvirzīja problēmu gandrīz bez projekta komandas vadības, domāju, ka viņi bija patiesi ieinteresēti un izrādīja interesi, paliekot iesaistīti”, saka MakGīvers.

„Ceļa uz skolu plāni ir svarīgi Kauņā, jo mēs vēl efektīvi nepierādījām, ka mēs varam iesaistīties attiecībās ar mikrorajoniem tādā veidā, nodrošinot ilglaicīgas, vienlīdzīgas, abpusējas attiecības.”

Bija arī svarīgi nodrošināt, lai ceļa uz skolu plāna rezultāti būtu efektīvi izplatīti tik plašā auditoriju lokā, cik vien iespējams. „Šīs izmēģinājuma projekts palīdzēs mums uzsākt darbu un uzlabot SUTP reputāciju, sniedzot skolēniem iespēju izprast problēmas, kas viņus skar, kā arī zinot, kā prezentēt šīs problēmas, lai tās sniegtu vēlamus rezultātus un uzlabojumus”, viņš secina.

Kāpēc
Pārvietošanās kājām vai ar velosipēdu ir visilgtspējīgākie personīgā transporta veidi, kas sniedz pozitīvus ieguvumus veselības nodrošināšanā, tajā pašā laikā samazinot sastrēgumus un novēršot nepieciešamību pēc transportlīdzekļiem. Ilgtspējīgu transporta veidu hierarhijā sabiedriskais transports seko tūlīt aiz iepriekš minētajiem. Palielinot proporciju, kad personīgā pārvietošanās ir veikta kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, palīdzēs uzlabot pilsētvides kvalitāti, samazinot troksni, izplūdes gāzes, piesārņojumu un sastrēgumus, vienlaicīgi uzlabojot sabiedrības veselību. Nepieciešamības samazināšana pēc personīgiem motorizētiem pārvietošanās līdzekļiem ir noteicošais virzībā uz ilgtspējīgu pilsētas transportu.

Kā
Lai palielinātu modālo daļu, ar kuru saistīta pārvietošanās kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nepieciešama integrēta programma, kas ietver plānus, politiku un programmas, skar visu pilsētas teritoriju un kas
• palielinātu pievilcību pārvietoties kājām, ar velosipēdu un sabiedrisko transportu
• atrunātu no personīgo automašīnu izmantošanas un
• nodrošinātu ar informāciju un stimuliem sekmēt pārvietoties kājām, ar velosipēdu un lietot sabiedrisko transportu


Transporta veidu izvēli ietekmē dažādu faktoru kopums, piemēram, ērtības, braukšanas laiks, izmaksas, elastība, komforts, drošība, sociālā piekrišana utt. Pirmajām divām kategorijām ir mērķis padarīt alternatīvos pārvietošanās risinājumus pievilcīgākus par tiem, kad tiek izmantota automašīna. Lai paplašinātu zināšanu loku un akceptētu alternatīvas pretstatā automašīnu izmantošanai, svarīgi ir izmantot informācijas un mārketinga līdzekļus – cilvēkiem nepieciešams zināt par transporta alternatīvām un to pievilcīgumu.

„Alternatīvu” transporta veidu pievilcības palielināšana
Modālās daļas palielināšana, kas saistīta ar pārvietošanos kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu ir sasniedzama, izmantojot plašu plānu, politiku un programmu spektru.

Pārvietošanās kājām
Lai palielinātu modālo daļu, kas saistīta ar pārvietošanos kājām, nepieciešams blīvs, labi uzturēts maršrutu tīkls, kas ir drošs un sabiedrībā tiek uzskatīts par lietošanai drošu. Tīklam jābūt pievilcīgam un pieejamam visām interešu grupām – ieskaitot, ciemiņus, tūristus, vecāka gadagājuma ļaudis un cilvēkus ar fiziskās pārvietošanās problēmām. Telpiskai plānošanai ir jāparedz vieta, kas nepieciešama „pastaigu infrastruktūrai” un nodrošina, ka vietējie pakalpojumi no dzīvojamo namu rajoniem atrodas ar kājām sasniedzamā attālumā. Infrastruktūras plānā jānodrošina, lai visi maršruti būtu droši, pievilcīgi, labi apgaismoti, aprīkoti ar informatīvām norādēm, uzturēti kārtībā visa gada garumā un pieejami visiem, kā arī integrēti ar pilsētas teritorijas zaļo zonu, ceļiem un ēkām.

Daudzas pašvaldības ir izstrādājuši pilsētu rajonu projektu rokasgrāmatas, kas sniedz detalizētas specifikācijas par praktiskiem instrumentiem un metodēm, kas nodrošina augsts kvalitātes un pastaigām draudzīgas pilsētas vidi. Kā piemērus var minēt „Tikai gājēju zonas” un „dzīvojamās vai neliela ātruma zonas” ar ātruma ierobežojumiem transportlīdzekļiem, kas ļauj gan gājējiem, gan automašīnām droši koplietot vienu un to pašu telpu. Šajās zonās gājējiem vienmēr ir prioritāte.

Pārvietošanās ar velosipēdu
Lai palielinātu modālo daļu, kur kā pārvietošanās līdzeklis tiek izmantots velosipēds, nepieciešams blīvs maršrutu tīkls ar labā kārtībā uzturētu infrastruktūru, kura ir droša lietošanai un kuru sabiedrība uzskata par drošu. Telpiskai un transporta plānošanai pārvietošanās ar velosipēdu jāuzskata kā līdztiesīgs transporta veids salīdzinājumā ar automašīnām un sabiedrisko transportu: jāparedz vieta, kas nepieciešama „velosipēdu infrastruktūras” tiešiem savienojumiem un nepārtrauktībai kopā ar pievilcīgām un drošām velosipēdu novietošanas iespējām transporta mezglu centros (dzelzceļa stacijās un autoostās) un darba vietās. Infrastruktūras projektam jānodrošina maršrutu hierarhija, kura ir droša, pievilcīga, labi apgaismota, aprīkota ar informatīvām norādēm, uzturēta visa gada garumā un integrēta ar pilsētas teritorijas zaļo zonu, ceļiem un ēkām.

Daudzas pilsētas ir izstrādājušas projektu rokasgrāmatas, kas sniedz detalizētas specifikācijas par praktiskiem instrumentiem un metodēm, kuras var nodrošināt velosipēdistiem draudzīgas augstas kvalitātes pilsētas vidi: ātruma samazināšanas ierobežojumi motorizētiem transportlīdzekļiem nozīmīgos ar velosipēdistiem koplietojamos maršrutos un divvirzienu ielu izveidošana velosipēdistiem braukšanai abos virzienos. Padarot velosipēdus pieejamākus ar subsidējošu iznomāšanas un bezmaksas lietošanas shēmu palīdzību, īpaši veiksmīgi var palielināt modālo daļu velosipēdu izmantošanai, sevišķi, ja nodrošināta sasaiste ar pievilcīgu infrastruktūru un prasmīgu mārketingu. (piemēram, Parīze/Gēteborga utt.).

Sabiedriskais transports
Lai palielinātu modālo daļu sabiedriskajam transportam, nepieciešams blīvs maršrutu tīkls, kas nodrošina cilvēku mobilitātes vajadzības. Informācijas pieejamība par braukšanas biļetēm, mārketinga un pakalpojumu informācijai ir jābūt integrētai visos sabiedriskā transporta veidos pilsētas rajonos, kas saistīti ar „braukšanu uz darbu”. Pakalpojumiem jābūt uzticamiem, biežiem, maksas un laika ziņā konkurētspējīgiem, drošiem to izmantošanā un drošiem sabiedrības skatījumā. Informācijai par pakalpojumiem jābūt „tiešsaistes” režīmā, plaši pieejamai un jāietver paredzamais pienākšanas laiks. Tīklam jābūt pievilcīgam un pieejamam visām interešu kopības grupām – ieskaitot, ciemiņus, tūristus, vecāka gadagājuma ļaudis un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Telpiskai plānošanai ir jāparedz vieta, kas nepieciešama „transporta infrastruktūrai” (konkrētiem maršrutiem, apstāšanās vietām, informācijas stendiem), un jānodrošina, lai pieturvietas būtu kājām sasniedzamā attālumā no dzīvojamo rajonu, komerciālajiem un tūrisma centriem. Telpiskai plānošanai jāsniedz nepieciešamie noslodzes faktori, lai sabiedriskais transports varētu konkurēt ar automašīnu transportu. „Tikai sabiedriskam transportam” un prioritārie maršruti jāmin kā būtiska politika.

Padarīt pārvietošanos ar automašīnu nepievilcīgāku
Pārvietošanās kājām, ar velosipēdu vai izmantojot sabiedrisko transportu var kļūt par pievilcīgām alternatīvām, ja pārvietošanās ar automašīnu kļūst sarežģītāka vai dārgāka. Bremzējošo faktoru vidū ietilpst:

Cena
Liekot autovadītājiem maksāt par iebraukšanu pilsētā (centrā), autovadītājiem var uzlikt zināma veida sabiedrisko maksājumu par braukšanu pilsētā, tādējādi padarot automašīnas izmantošanu par nepievilcīgu variantu. Pieredze pilsētās, kas ieviesušas maksu par sastrēgumiem, rāda, ka ar to var ievērojami samazināt satiksmi un strauji palielināt citu transporta veidu izmantošanu. Maksas ieviešana var kalpot par efektīvu instrumentu sastrēgumu samazināšanai un palielināt pieejamību nozīmīgiem transporta veidiem.

Autostāvvietu pārvaldība
Autostāvvietu pārvaldība ir iedarbīgs līdzeklis pilsētām, lai vadītu automašīnu izmantošanu un, it īpaši, lai vadītu regulāru pārvietošanos ar automašīnu. Pilsētām ir vairāki līdzekļi kā pārvaldīt automašīnu novietošanu, piemēram, cena, laika ierobežojumi un brīvo vietu kontrole autostāvvietās. Automašīnu novietošanas laika ierobežojumi iebraucējiem, piemēram, divas stundas, ir pārbaudīts līdzeklis kā samazināt regulāru pārvietošanos ar automašīnu, neietekmējot piekļuvi pilsētas veikaliem.

Vietu skaitu autostāvvietās bieži regulē likums par vietējo apbūvi, kas jaunos attīstības projektos paredz noteiktu vietu skaitu autostāvvietās. Samazinot minimālo pieprasījumu un ieviešot maksimālo līmeni autostāvvietu vietām uz dzīvojamo vienību vai veikala platību, ļauj pilsētai kontrolēt brīvās vietas autostāvvietā. Dažām pilsētām ir būvniecības noteikumi, kuros atrašanās vieta un pieeja sabiedriskajam transportam ietekmē atļauto vietu skaitu autostāvvietā. Adekvāta cenu politika pilsētu autostāvvietās ir vēl viens nozīmīgs līdzeklis ar līdzīgu potenciālu braukšanai pilsētā ietekmēšanai, salīdzinot ar maksu par sastrēgumiem.

Informācija un mārketings
Automašīnu pirkšana un pārdošana ir globāls bizness, kuru veicina milzīga apjoma komerciālās reklāmas un pārdošanas veicināšanas budžeti, kas atsaucas ne tikai uz mobilitātes jautājumiem, bet arī sekmē emocionālu dzīves veida un tēla pievilcību. Līdzīgas vietējās mārketinga kampaņas, kas sniedz personificētu informāciju par sabiedriskā transporta, pārvietošanos kājām un braukšanas ar velosipēdu alternatīvām, ir parādījušas sevi kā veiksmīgas automašīnu izmantošanas samazināšanā un sabiedriskā transporta izmantošanas līmeņa paaugstināšanā. Šīm kampaņām ir jāizmanto arī emocionāla un intelektuāla piesaiste attiecībā par ieguvumiem veselības un vides jomā, ko var nodrošināt pārvietošanās kājām, ar velosipēdu un sabiedrisko transportu.



Kontrolsaraksts
• SUTP ietvertie mērķi, uzdevumi un līdzekļi nostiprina ilgtspējīgus transporta veidus.
• SUTP ietver mērķus, uzdevumus un līdzekļus, kas padara neilgtspējīgus transporta veidus mazāk pievilcīgus.

Kāpēc
Motorizētie transporta līdzekļi, kas izmanto fosilo degvielu, rada troksni un piesārņo gaisu un veicina globālo sasilšanu, izdalot siltumnīcas efekta izplūdes gāzes. Nodarītais kaitējums ekosistēmām, cilvēku veselībai un pilsētas teritorijas struktūrai ir ievērojams. Pilsētas transports rada 40% no kopējā CO2 emisju daudzuma un līdz pat 70% citu ar transportu saistītu piesārņojumu.

Kā
Trokšņa, gaisa piesārņojuma un siltumnīcas efekta radīto izplūdes gāzu samazināšanu var sasniegt ar plašu un daudzveidīgu programmu palīdzību, ieskaitot autoceļu virsmu projektēšanu, trokšņu mazināšanas šķēršļiem, ainavu veidošanu, gaisa kvalitātes kontroli un gaisa kvalitātes zonām, energoefektīvu transportlīdzekļu izmantošanu un alternatīvas degvielas.

Autoceļu projektēšana - troksnis
Autoceļu virsmas seguma materiālu izvēle un autoceļu novietojums, kas sasaistīts ar blakus esošo ainavu, plānoto ātrumu un transportlīdzekļu iezīmēm, noteiks autoceļa lietotāju radīto trokšņa līmeni. Autoceļa izraisīto pārmērīgu trokšņa iedarbību var samazināt, ierobežojot piekļuvi trokšņu jutīgiem maršrutiem un ļaujot to izmantot transportlīdzekļiem ar zemu trokšņu līmeni vai stundās, kad tas nerada traucējumus, un zonējot zemes izmantošanu, atdalot transportlīdzekļu joslas no dzīvojamo namu rajoniem un izolējot ēkas.

Izplūdes gāzes
Gaisa kvalitātes kontroli jāveic, lai nodrošinātu gaisa kvalitātes atbilstību valsts noteiktajiem normatīviem. Lai nodrošinātu šo normatīvu ievērošanu, jāievieš ierobežojumi transportlīdzekļu ar fosilo degvielu izmantošanai. Kā daļa no programmas par izplūdes gāzu un piesārņojuma līmeņa samazināšanu likumdošanā noteikto normatīvu ietvaros, ir jāatbalsta, jāsekmē un jāstimulē tādu transportlīdzekļu izmantošana, kas vispār nerada vai rada nelielu daudzumu emisijas.
Pašvaldības loma ir:
• Izpētīt savu pašvaldības autoparku attiecībā uz nulles līmeņa/zema līmeņa emisijas transportu (komerciālais/automašīnu koplietošana/administratīvais)
• Izpētīt nulles līmeņa/zema emisijas līmeņa koplietošanas autoparkus
• Nodibināt partnerattiecības, lai nodrošinātu infrastruktūru alternatīvu degvielu veidu izmantošanai
• Pieprasīt līgumslēdzēja pusēm/partneriem lietot nulles līmeņa/zema līmeņa emisijas autoparkus
• Atbalstīt zema līmeņa – nulles/zema emisijas līmeņa sabiedriskā transporta parkus
• Nodrošināt nulles līmeņa/zema emisijas līmeņa un alternatīvu degvielu transportlīdzekļu izmantošanas stimulēšanu (nodokļu atlaides, atlaides autostāvvietās, prioritāti piekļuvei utt.)
• Nodrošināt, ka netiek stimulēta nolietotu/piesārņojumu izraisošu transportlīdzekļu izmantošana (ierobežota piekļuve/augstākās maksas likmes autostāvvietās utt.)

Kontrolsaraksts
• transportlīdzekļu radītā trokšņa pārmērīga iedarbība pilsētā ir samazināta
• Ieviesti detalizēti ierobežojumi motorizētiem transportlīdzekļiem, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto gaisa kvalitāti
• SUTP ir ietverti mērķi, uzdevumi un līdzekļi, lai nostiprinātu tīru un klusu transporta sistēmu.

Kāpēc
Efektīva preču un produktu pārvadāšana starp pilsētu rajoniem un rajonu teritorijā ir modernas sabiedrības aspekts, kas ir maz izprasts un reti aktīvi pārvaldīts pilsētas teritorijā. Globalizācija nozīmē to, ka daudzi uzņēmējdarbības veidi ir lielā mērā mobili un tie pārvieto savas ražotnes un izplatīšanas centrus vietās, kur loģistikas infrastruktūra un izmaksas apmierina to vajadzības. Pilsētas rajonu ekonomiskā dzīvotspēja atkarīga no pastāvošās loģistikas infrastruktūras, kas ir izmaksu ziņā efektīva šo vajadzību apmierināšanai, vienlaikus saglabājot vidi.

Ārpakalpojumu izmantošana, globalizācija, iepirkšanās internetā un strauji izvērstie sakari, tehnoloģija ietekmē ekonomisko veselīgumu un transporta vajadzības pilsētas teritorijās. Konkurence pilsētas rajonu starpā par ekonomiskām investīcijām bieži ietver pilsētas administrācijas uzupurēšanos investēt jaunas pilsētas loģistikas infrastruktūras un augsta līmeņa kapacitātes izveidē, pilnībā neizprotot tās ieguldījumu sastrēgumu risināšanā, ekonomiskā uzplaukuma veicināšanā un cīņā pret troksni un gaisa piesārņojumu. Sastrēgumi sastāda ievērojamas izmaksas vietējai uzņēmējdarbībai un videi.

Kā
Preču un produktu pārvadāšana atspoguļo nozīmīgu aspektu ilgtspējīga pilsētās transporta izveidē. Tomēr gan zināšanu, gan partnerības trūkums (vai atšķirības) pastāv vairākums pilsētu teritorijās: tikai nedaudzām administrācijām ir tehniskā kapacitāte, dati vai efektīvi procesi darbam partnerībā, kas ļautu uzņēmējdarbībai un uzņēmumiem dalīties savās vajadzībās un centienos pilsētas loģistikas jomā. Pilsētas rajoniem ar progresīvu domāšanu pastāv un tie izmanto šīs partnerības, lai „tālāk virzītu” loģistikas kapacitāti. Tas ļauj šiem pilsētas rajoniem uzskaitīt un sadalīt izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar jaunām investīcijām pilsētas loģistikā. Šāda veidā var sasniegt līdzsvaru starp uzņēmējdarbības vajadzību apmierināšanu un vides saglabāšanu. Lai sasniegtu šo līdzsvaru, atbilstošie plāni, politika un programmas ietvers:
Kapacitāti un infrastruktūru, piemēram,
• Kravu pārvietošanas un apvienošanas terminālus utt.
• Transportēšanas veidu maiņu (no transportlīdzekļiem uz dzelzceļa transportu utt.)
• Jaunus maršrutus un aprīkojumu
Zemes izmantošanas pārvaldību
• Jauktas izmantošanas/viena veida izmantošanas zonējumu
• Uzglabāšanas, auto novietošanas un iekraušanas zonējumu
• būvniecības nosacījumus
Noteikumus un to ieviešanu
• Maršrutu noteikumus (maršruts, svars, apjoms, maksa par autoceļu utt.)
• Ar laiku saistītus nosacījumus (nakts piegādes utt.)
• Bremzējošus pasākumus/soda naudas/nodokļus par neilgtspējīgas loģistikas darbībām
Veicināšanas pasākumus
• Informāciju (informācija par satiksmi tiešsaistē, maršruta/uzglabāšanas kapacitāte, iekraušanas zonas rezervēšana utt.)
• Sadarbību (starp kaimiņu municipalitātēm un kravu pārvadātājiem, kopīgas piegādes, koplietots mārketings, autovadītāju apmācība utt.)
• Stimulus/atlaides ilgtspējīgas loģistikas darbībām

Kontrolsaraksts
• Kravas transporta nozare un kravas transporta klienti ir iesaistīti SUTP
• Visi plānotie jaunie loģistikas projekti pilsētā pamatojas uz TIA rezultātiem
• tiek izmantoti detalizēti stimulēšanas pasākumi, lai veicinātu efektīvāku pilsētas loģistiku
• tiek izmantoti bremzējoši pasākumi, lai uzlabotu pilsētas loģistikas efektivitāti
• Mērķi un uzdevumi pilsētas loģistikas efektivitātes uzlabošanai ir definēti SUTP

Brēmenē pilsētas administrācija kopā ar piegādes uzņēmumu strādā pie jautājuma - kādām vajadzētu būt darbībām, lai stimulētu tīru transportlīdzekļu izmantošanu. Šīs sadarbības rezultātā radās ideja ieviest videi draudzīgu pārkraušanas punktu, kas atrastos blakus gājēju zonai.
Iekraušanas darbi gājēju zonās ir atļauti līdz 23:00. Piegādes transportlīdzekļu autoparks ir relatīvi nolietojies un izraisa piesārņojumu. „Eksistēja pieaugoša nepieciešamība pēc paku un preču piegādes un saņemšanas arī citā laika periodā”, norāda Mihaels Glotcs-Rihters, Brēmenes pilsētas ilgtspējīgas mobilitātes projektu vadītājs.

Rezultātā pilsēta uzsāka plānošanas un koordinācijas darbu ar dažādām institūcijām. Tajā laikā, kad mēs uzsākām šo darbu, Vācijas satiksmes noteikumos nebija iekļautas videi draudzīgas iekraušanas zonas. Mums vajadzēja izstrādāt īpašu risinājumu šim pilotpasākumam.”

Videi draudzīgs iekraušanas punkts tagad atrodas Brēmenes gājēju zonas tuvumā. Tas nodrošina piekļuvi kurjera, ekspreša un paku pakalpojumiem pilsētas centrā dienas laikā, lai veiktu piegādes un savākšanas pakalpojumus. Tomēr piekļuve ir ekskluzīva, jo pakalpojuma veikšanā jāizmanto videi draudzīgi Euro V/EEV transportlīdzekļi. Lai varētu piekļūt šim iekraušanas punktam, nepieciešama atbilstība augstas pakāpes emisijas standartam. Tas uzņēmumiem uzliek par pienākumu uzlabot savu autoparku. Videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem arī ir priekšrocība konkurencē starp piegādes uzņēmumiem.

Tirdzniecības palāta atbalstīja un bija aktīvi iesaistīta šajās publiskajās/privātajās sadarbības partnerattiecībās. „Mēs uzskatām, ka tas paātrinās piegādes transportlīdzekļu autoparka atjaunošanu. Tas varētu arī optimizēt maršrutu pārvaldību piegādes pakalpojumiem pilsētas centrā”, piebilst Glotcs-Rihters.